Kad pēc Ventspils "de facto" mēra Aivara Lemberga un viņa kontrolēto vai ietekmēto organizāciju sankcionēšanas un visai ātrās sankciju atcelšanas Ventspils Brīvostas pārvaldei nozarē iestājies zināms publiska klusuma periods, ir vērts uzdot jautājumu par to, ko darīt tālāk. Ir skaidrs, ka ASV lielgabala (Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja) šāviens pa Latvijas odu (varēja jau savu panākt tikpat klusi un civilizēti, kā saņemot mūsu valdības noliedzošo attieksmi "Nord Stream 2" gadījumā) pat pēc viņa noņemšanas no trases nepaliks bez negatīvām sekām. Proti, kuģniecību, kravu īpašnieki/ nosūtītāji un citi ostas termināļu sadarbības partneri ar bažām un aizdomām (pašus vēl par korumpantiem noturēs) turpinās raudzīties mūsu otras lielākās ostas virzienā.
Šobrīd ir grūti spriest, ko nesīs pārvaldības modeļa straujā maiņa (pašvaldības pārstāvju izmešana no brīvostas valdes) un uz papīra jaunizceptā VAS "Ventas osta", kuras apveidi gaidāmi tikai vasarā. Gribētos pieņemt, ka valdībai, nozares ministrijai un jo īpaši satiksmes ministram Tālim Linkaitam gadījumā, ja pagaidām vēl nav pilnīgi skaidra redzējuma, kā strauji nepazaudēt esošās un tai pašā laikā piesaistīt jaunas kravas, vismaz nav vēlmes Ventspils un Rīgas (par ko arī korupcijas aizdomu mākoņi savilkušies) ostas par jahtu un laivu piestātnēm pataisīt. Lai kas arī darītos valsts pārvaldē (vienaldzība pret, neizpratne par tranzītu, bezrezultātu piedalīšanās dažnedažādās izstādēs un konferencēs), nav gluži tā, ka nevienam citam nebūtu nekādas nojausmas, ko darīt esošajā (visai samudžinātajā, haotiskajā) situācijā. Minēsim tikai pāris zināmā mērā savstarpēji saistītu piemēru/ piedāvātu projektu, kas dažādos valdības un/ vai ministriju līmeņos mūsu priekšstāvjiem nebūt nav sveši jau vairākus mēnešus, bet vismaz pagaidām nekādu jūtamu atsaucību nav guvuši.
Pēdējā laikā globālās sasilšanas bubulis liek arvien aktīvāk domāt (un kaut ko pie reizes darīt) saistībā ar izmešu samazināšanu ne tikai ražošanas, bet arī transporta jomā. Tā rezultātā par videi draudzīgākiem pārvadājumiem domā arī naftas un gāzes industrijas milži (BP, "Chevron", "Exxon Mobil", "Shell", "Petrobras" utt.), kas apvienojušies Naftas un gāzes klimata iniciatīvā (Oil and Gas Climate Initiative), lai samazinātu industrijas izmešu apjomus visā piegāžu ķēdē. Eiropā un pasaulē kopumā šobrīd ir pieejami ievērojami līdzekļi šādiem mērķiem, tāpat kā būtiski kravu apjomi, ja vien videi draudzīgākiem pārvadājumiem ir ekonomiskais pamats.