Delfi foto misc. - 71982
Foto: Publicitātes foto
Gadu mijā Rīga pieredzēja ugunsgrēku teju pilsētas centrā – Andrejsalā, kur dega angārs ar riepām. Tas naktī uz 29. decembri tika dzēsts vairāk nekā sešas stundas, izraisot gaisa piesārņojumu, kam precīzu ietekmi uz apkārtējo vidi varēs noteikti labākajā gadījumā vēl tikai pēc mēneša. Šis, tāpat kā citi negadījumi, piemēram situācija Daugavpilī, kad veicot pilsētas degradētās ziemeļu teritorijas sakārtošanu, tur atrastās riepas nogūla lielos daudzumos tuvējo garāžu teritorijā, nevis tika nodotas utilizācijai, uzskatāmi parāda to, ka riepu apsaimniekošanas nozarē joprojām pastāv sistemātiskas problēmas, kuras atrisināt nav izdevies līdz pat šai dienai.

Latvijā ik gadus tiek ievests aptuveni 17 tūkstoš tonnu riepu, kas ir salīdzinoši neliels skaits. Tomēr problēma rodas lielajā nepārstrādāto riepu uzkrājumā, kas, saskaņā ar VARAM datiem, 2018. gada beigās bija 105 tūkstoši tonnu. Iemesls tam meklējams negodprātīgā uzņēmējdarbībā, kas, diemžēl, izplatīta arī pašlaik. Tas saistīts gan ar tādu videi bīstamu atkritumu kā autoriepu apsaimniekošanas nozares fragmentāciju, gan – uzņēmēju individuālās atbildības trūkumu. Nesenie notikumi rāda, ka situācija uzlabojas ļoti kūtri, lai neteiktu, ka neuzlabojas nemaz.

Situāciju eskalācija līdz ugunsgrēkiem, kas noved pie ievērojama apkārtējās vides piesārņojuma, iezīmē riskus, kas veidojas, ja vietās, kurās uzglabājas liels nolietoto riepu skaits ir šim mērķim nepiemērotas. Visticamāk netiek ievēroti arī minimālie ugunsdrošības noteikumi. Tas uzskatāmi demonstrē, kāpēc riepu apsaimniekošanas sakārtošana ir būtiska. Vislielākais risks šajā gadījumā ir saistīts tieši ar autoservisiem un riepu tirgotājiem, kuri savās noliktavās uzkrāj lielu riepu daudzumu, lai gan autoservisiem tās būtu jānodod utilizācijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!