Delfi foto misc. - 71982
Foto: Publicitātes foto
Gadu mijā Rīga pieredzēja ugunsgrēku teju pilsētas centrā – Andrejsalā, kur dega angārs ar riepām. Tas naktī uz 29. decembri tika dzēsts vairāk nekā sešas stundas, izraisot gaisa piesārņojumu, kam precīzu ietekmi uz apkārtējo vidi varēs noteikti labākajā gadījumā vēl tikai pēc mēneša. Šis, tāpat kā citi negadījumi, piemēram situācija Daugavpilī, kad veicot pilsētas degradētās ziemeļu teritorijas sakārtošanu, tur atrastās riepas nogūla lielos daudzumos tuvējo garāžu teritorijā, nevis tika nodotas utilizācijai, uzskatāmi parāda to, ka riepu apsaimniekošanas nozarē joprojām pastāv sistemātiskas problēmas, kuras atrisināt nav izdevies līdz pat šai dienai.

Latvijā ik gadus tiek ievests aptuveni 17 tūkstoš tonnu riepu, kas ir salīdzinoši neliels skaits. Tomēr problēma rodas lielajā nepārstrādāto riepu uzkrājumā, kas, saskaņā ar VARAM datiem, 2018. gada beigās bija 105 tūkstoši tonnu. Iemesls tam meklējams negodprātīgā uzņēmējdarbībā, kas, diemžēl, izplatīta arī pašlaik. Tas saistīts gan ar tādu videi bīstamu atkritumu kā autoriepu apsaimniekošanas nozares fragmentāciju, gan – uzņēmēju individuālās atbildības trūkumu. Nesenie notikumi rāda, ka situācija uzlabojas ļoti kūtri, lai neteiktu, ka neuzlabojas nemaz.

Situāciju eskalācija līdz ugunsgrēkiem, kas noved pie ievērojama apkārtējās vides piesārņojuma, iezīmē riskus, kas veidojas, ja vietās, kurās uzglabājas liels nolietoto riepu skaits ir šim mērķim nepiemērotas. Visticamāk netiek ievēroti arī minimālie ugunsdrošības noteikumi. Tas uzskatāmi demonstrē, kāpēc riepu apsaimniekošanas sakārtošana ir būtiska. Vislielākais risks šajā gadījumā ir saistīts tieši ar autoservisiem un riepu tirgotājiem, kuri savās noliktavās uzkrāj lielu riepu daudzumu, lai gan autoservisiem tās būtu jānodod utilizācijai.

Tieši tāpēc LRAA kopīgi ar Valsts Vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) savulaik uzsāka un joprojām turpinām darbu pie autoservisu informēšanas un pārbaudīšanas. Pagājušā gada otrajā pusē autoservisos veiktās pārbaudes rāda, ka situācija attiecībā uz nolietoto riepu un arī citu videi bīstamu atkritumu apsaimniekošanu, ir visai bēdīga. Kā viens no formātiem, ar kuru palīdzību LRAA kopā ar VVD cenšas informēt autoservisus, ir izglītojošu semināru organizēšana. Sabiedrība Latvijā ir visai atbildīga pret apkārtējo vidi, problēma rodas saprotamas informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ ir svarīgi iesaistītajām pusēm to piedāvāt, lai neizskanētu tādi argumenti kā "nebiju informēts" vai "nezināju kā rīkoties". Nezināšana tik tiešām neatbrīvo no atbildības. Tomēr, lai uzlabotu kopīgo situāciju, neķeroties pie soda mēriem uzreiz, mēs turpināsim sadarbību ar VVD un VID, kuru palīdzību ļoti augsti vērtējam, veicot informēšanas darbus.

Lai risinātu situāciju LRAA savulaik uzsāka akciju "Riepa ar rītdienu", kas paredz, ka cilvēki var atstāt nolietotās riepas autoriepu veikalos un servisos, kuri iesaistījušies akcijā. Neapšaubāmi, rezultātus mēs redzējām uzreiz, taču, lai risinātu samilzušo problēmu, ar to ir krietni par maz. Sekmīgam rezultātam nepieciešams, lai pēc šiem principiem strādā visi tirgus dalībnieki. Šo rezultātu visticamāk nebūs iespējams sasniegt bez nopietnas valsts iesaistes regulējuma uzlabošanā, kā arī plašāka nozares dialoga veicināšanas. Taču liela nozīme ir arī pašu nozares dalībnieku iesaistei un vēlmei darīt kaut ko lietas labā. Neaizmirsīsim, ka tādi negadījumi kā ugunsgrēki ar riepu degšanu, atstāj neizdzēšamas sekas uz apkārtējo vidi, kas iespaido mūs visus.

Diemžēl jāsecina, ka situācija riepu apsaimniekošanā ir kritiska, ko pierāda arī nesenie notikumi, un lai tā uzlabotos nepieciešama gan nopietna valsts iesaiste, gan arī pašu nozares dalībnieku izpratne par riskiem un potenciālajām sekām. Šis ir atbildības jautājums pret mūsu sabiedrību un apkārtējo vidi vislielākajā mērā tieši no nozares dalībnieku puses. Kā asociācija mēs turpināsim sadarbību ar VVD un VID veicot izglītojošo darbu, kā arī, tāpat kā pērn, veiksim plašas autoservisu pārbaudes un strādāsim pie negodprātīgu uzņēmēju, kuri nenodod riepas utilizēšanai, bet izvēlas tās izmest tam neparedzētā vietā, identificēšanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!