Oskars Hartmanis: Apdrošināšanas tirgus pieaugumu bremzē transports un būvniecība  (6)

Mazāku pieaugumu nosaka galvenokārt dažādi transporta apdrošināšanas veidi. Salīdzinājumā ar citiem apdrošināšanas veidiem te konkurence ir ļoti liela, un Latvijas tirgū katrs apdrošinātājs cīnās par klientu. Otrs aspekts, kas ietekmē pieauguma samazinājumu, ir lēnākie būvniecības tempi, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu finansējuma otrās kārtas noslēgumu nākamajos divos gados. Šai jomā ir nedaudz paradoksāla situācija: Latvijā trūkst darbaspēka, bet vietējie lielie būvniecības uzņēmumi aktīvi eksportē darbiniekus uz citām valstīm, galvenokārt Skandināviju un Vāciju.

Straujo attīstību tāpat bremzē norises banku sfērā un ne tikai saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijā, bet arī ikdienas biznesa operācijās – bankas ir no viena grāvja iebraukušas otrā grāvī. Regulējums ir tik strikts, ka to izjūtam arī mēs kā apdrošinātāji, tātad – finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem bieži jāveic, piemēram, ceļojumu apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas atlīdzību maksājumi uz ārvalstu kontiem, kas atrodas sankciju skartajos reģionos, tostarp Krievijā, Krimā, Turcijā. Šobrīd to praktiski nav iespējams izdarīt bez papildu skaidrojuma sniegšanas bankā, un tas attiecas uz visiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar šīm valstīm.

Skatoties uz šo gadu, ļoti ceru, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunā vadītāja spēs skaidrāk noteikt robežas šīm finanšu transakcijām, lai Latvijai būtu vienota nostāja un uzņēmēji nebūtu spiesti izraudzīties citu ES valstu banku pakalpojumus. Mazinoties vispārējiem finanšu darījumiem, mazinās arī apdrošināšanas nozares izaugsme.

Runājot par konkurenci un apdrošināšanas veidiem, starp klientiem vērojama tendence neizvēlēties tikai pamata apdrošināšanas paketi, bet, piemēram, īpašuma apdrošināšanā iekļaut arī papildu risku apdrošināšanu, kas agrāk nebija tik izteikti vērojama: mobilos tālruņus, datorus, sadzīves elektroniku, citas ierīces, kas pirms gadiem desmit vispār nebija iedomājams. Tādējādi konkurence izpaužas kā polišu seguma paplašināšana, piedāvājot klientiem lielākas iespējas saņemt apdrošināšanas atlīdzību bojājumu vai zādzību gadījumā. Turklāt šīs ierīces var ņemt līdzi ceļojumos ne tikai Latvijas teritorijā.

Jauni seguma veidi pastāvīgi tiek ieviesti arī transporta apdrošināšanā, lai klienti ciestu mazākus finansiālos zaudējumus un izjustu mazākas neērtības, tostarp automašīnas aizvietošana, taksometra pakalpojumu segšana un citi.

Runājot par šo gadu, viens no izaicinājumiem ir turpināt īstenot inovācijas interneta vidē, tostarp padarīt ērtākus un pieejamus mobilos risinājumus. Esam novērojuši tendenci, ka klienti, gatavojoties veikt apdrošināšanu par lielākām summām, vispirms izpēta tās veidus un iespējas internetā, bet galīgo lēmumu tomēr pieņem sarunā ar konsultantu pa tālruni vai klātienē. Mazākas, regulāri veicamas apdrošināšanas prēmijas bez šaubīšanās tiek apmaksātas tiešsaistē, un šai praksei ir tendence pieaugt.

Veselības apdrošināšanā viens no nākotnes jautājumiem būs nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumu griestus valsts uzņēmumos strādājošajiem. Pašreizējie griesti 215 eiro apmērā tika noteikti pirms 11 gadiem, bet veselības aprūpes pakalpojumu cenas kopš tā laika ievērojami augušas, tādējādi šie atvieglojumi uzņēmumiem sen vairs neatbilst reālajai situācijai. Savukārt veselības apdrošināšanas polise kā darbinieku piesaistīšanas instruments kļuvusi par ierastu bonusu paketes daļu.