Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati*, lielākā daļa tūristu, kas apmeklējuši Latviju, ieradās, lai atpūstos (38,9%), savukārt 31,5% apciemoja radus vai draugus. Mazāk – 17,9% – Latvijā kārtoja biznesa darījumus. Lai gan šobrīd iepirkšanās tūrisma niša netiek asociēta ar Latviju, to ir iespēja mainīt, izmantojot mazumtirdzniecības potenciālu, kas līdz šim nav pilnībā apgūts.
Aplēses liecina, ka pērn tūristi Latvijā iztērējuši 300 miljonus eiro
Latvijas tūrisma priekšrocības ietekmē gan ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gan arī labi attīstītā transporta infrastruktūra. Tas piesaista dažādas tūristu grupas – kā liecina CSP dati, 54,1% ceļotāju, kas šķērsoja Latvijas robežu, izmantoja gaisa transportu, 35.8% auto transportu, 6,4% jūras transportu un 3,7% – dzelzceļu. Kā liecina stratēģiskā mazumtirdzniecības konsultanta "Pragma" pētījuma dati**, Latvijai izdevies piesaistīt 40% no visiem ārzemju viesiem Baltijas reģionā.
Visbiežāk Latvija tiek saistīta ar tās skaisto dabu un jūgendstila arhitektūru. Tūristi bieži brauc uz šejieni, lai apmeklētu dabas parkus, kā arī lai iepazītos ar Latvijas pilsētām un kultūru. Kā liecina "Pragma" pētījuma dati, 2017. gadā 7,7 miljoni ārzemju viesu apmeklēja Latviju. No tiem divi miljoni bija tūristi, kas šeit pavadīja vismaz vienu nakti, savukārt 5,7 miljoni apmeklēja Latviju dienas vizītē. Aptuvenā naudas summa, ko tūristi iztērējuši Rīgā 2017. gadā, bija 265 miljoni eiro, savukārt pērn šī summa varētu būt augusi līdz 300 miljoniem eiro. Tomēr jāatzīst, ka Latvijai tūrisma industrijā joprojām ir neizmantots potenciāls, un tas ir iepirkšanās tūrisms. Šobrīd Latvija neasociējas ar valsti, kas plašā izvēlē piedāvā augstākās klases un luksus zīmolus, izdevīgus piedāvājumus, "outlet" tipa iepirkšanās centrus. Redzam, ka varam izmantot šo potenciālu, atverot Baltijā pirmo "outlet" ciematu – "Via Jurmala Outlet Village" ("VJOV"). Saskaņā ar "Pragma" datiem, 2018. gadā kopējais iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kas dzīvo 200 minūšu brauciena attālumā no iecerētā "VJOV" Piņķos, bijis 6,3 miljoni.
Neizmantotais potenciāls Latvijas ekonomikā
Kopumā pasaulē iepirkšanās tūrisma jeb beznodokļu darījumu apmērs tiek lēsts ap 65 miljardiem eiro gadā. Šie darījumi tirdzniecībā veido tikai aptuveni 10%, bet, saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas pētījumiem, 97% starptautisko tūristu mēdz iepirkšanos iekļaut savā ceļojuma programmā, kas liecina, ka iepirkšanās ir nozīmīga tūrisma sastāvdaļa. Tas ir nozarē zināms fenomens, kura apmērus grūti noteikt. Iepirkšanās ceļojumu apjomu mēdz mērīt pēc beznodokļu darījumu (Tax Free) apjoma, taču Eiropas Savienības ietvaros to nav iespējams aprēķināt, jo PVN tūrists nevar atgūt.
Nav arī detalizētu datu par Latvijā ienākošo "iepirkšanās tūrismu". Parasti tiek pieņemts, ka biežākie mūsu viesi (Skandināvijas, Apvienotās Karalistes, Krievijas un Vācijas tūristi) arī ir tipiskākie pircēji. Balstoties uz "Pragma" pētījuma datiem, pēc "VJOV" abu tirdzniecības platību kārtu atklāšanas, ik gadu to varētu apmeklēt aptuveni 2,5 miljoni klienti. Ņemot vērā "outlet" tipa iepirkšanās centru deficītu Baltijā, paredzam, ka ik gadu 750 000 mūsu klientu būs ārzemnieki, galvenokārt, lietuvieši, igauņi, kā arī Skandināvijā un Krievijā dzīvojošie.
Ieguvumi vietējiem iedzīvotājiem
Specifisku pētījumu, kas pētītu Baltijas patērētāju iepirkšanās paradumus ceļojumu laikā, nav, taču Baltijas tūrisma operatoru dati liecina, ka populārākie ceļojumu galamērķi, kas saistīti ar iepirkšanos ir Itālija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Polija. Atsevišķi tūrisma operatori iepirkšanās pilsētiņu apmeklējumus ietver savās programmās – īpaši populāri ir šāda tipa Itālijas un Vācijas ceļojumi. Grūtāk aptvert individuālo ceļotāju loku un aplēst to pirkšanas plašumu.
Kā liecina "Pragma" veiktais pētījums, ņemot vērā Baltijas valstu iedzīvotāju skaitu un pirktspēju, reģionā vajadzētu būt 77 starptautisku zīmolu pārstāvniecībām "outlet" formātā, taču šobrīd tādu ir tikai 16. Tāpat gan pasaules tendences, gan mūsu personīgā pieredze (lielākā daļa no mums zina vismaz vienu cilvēku, kas regulāri dodas iepirkties ārvalstīs) rāda, ka tūrisms ar iepirkšanās nolūku ir ļoti populārs, it īpaši – "outlet" ciematos.
Pēc "VJOV" atklāšanas Baltijas iedzīvotājiem nebūs tālu jābrauc, lai apmierinātu vēlmi iepirkties"outlet" ciematos, kādi līdz šim bijuši tikai ārpus mūsu reģiona. Tādas pašas kvalitātes iepirkšanās pieredze tiks nodrošināta Latvijā, turklāt, ievērojot labākos Rietumvalstu "outlet" principus, piemēram, cenu politiku, cenām esot par 30% zemākām kā citos pilsētas veikalos, savukārt atlaižu laikā tās tiks pazeminātas līdz pat 70%. Uzskatu, ka "VJOV" varētu veicināt Latvijas tūrisma nozari, jo arvien vairāk pircēju izvēlēsies Latviju kā savu iepirkšanās galamērķi. Tāpat varētu palielināties naudas daudzums, ko ceļotāji atstāj Latvijā, tādējādi dodot pienesumu Latvijas ekonomikai.
"VJOV" tiks attīstīts divas kārtās, un tā kopējā teritorijas platība būs 110 000 kvadrātmetri. Pirmajā kārtā paredzēts atklāt 77 zīmolu veikalus, kuru kopējā platība būs 13 500 m2. Pēc otrās kārtas būvniecības noslēgšanās "VJOV" kopējā izīrējamā platība sasniegs 21 000 kvadrātmetrus, nodrošinot tirdzniecības vietu 120 zīmolu veikaliem. Paredzēts, ka "VJOV" radīs aptuveni 350 jaunas darbavietas, kā arī veiks nozīmīgu pienesumu Babītes novada pašvaldības budžetam.
* Centrālās statistikas pārvaldes (CSP ) dati par tūrisma nozari 2018. gadā.
** "Pragma" pētījums par "outlet" industriju Baltijā 2019. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
