"Es nekad nepirktu obligāciju ar negatīvu ienesīgumu1. Ja vien tikai mani piespiestu," tā intervijā "CNBC" Davosā notiekošā Pasaules Ekonomikas Foruma laikā teica Džeimijs Daimons (Jamie Dimon). Daimona kungs ir "J.P. Morgan Chase" (ASV lielākā banka pēc aktīviem) vadītājs jau no 2005. gada, un, kas droši vien ir svarīgāk, neoficiālā "King of Wall Street" titula īpašnieks. Dažreiz šāds tituls ļauj pat apdzīt ASV prezidentu žurnāla "Time" ikgadējā pasaules ietekmīgāko cilvēku reitingā. Kā jau karalim pienākas, Daimons nerunā tukšām frāzēm, nesēj paniku kā daži mediji tirgus korekciju laikā un parasti piedāvā reālistiskus risinājumus problēmām atšķirībā no dažām jaunām dāmām, kuras, starp citu, arī bija atbraukušas uz forumu (varbūt izmantojot "Deutsche Bahn" pakalpojumus), ir korekts pret pārējiem tirgus dalībniekiem un valdību. Īsts džentlmenis ar amerikāņu akcentu.
2019. gads gan "J.P. Morgan Chase" (banka uzrādīja rekordlielu peļņu), gan Volstrītai kopumā izdevās ļoti labs. Auga viss, izņemot volatilitāti (jeb "baiļu indeksu"). ASV akcijas – augšā par apmēram 30% un sasniegti jauni vēsturiskie maksimumi; Eiropas akcijas – augšā par apmēram 25% un dažiem Eiropas tirgiem jauni vēsturiskie maksimumi; Ķīna – pluss 36%; Tokijas TOPIX indekss – pluss 15%; Krievijas RTS indekss – pluss 42%; zelts – augšā par 18%; "Brent" markas nafta – pluss 23%. Auga globālais obligāciju tirgus – gan investīciju reitinga, gan spekulatīvā, gan valsts, gan korporatīvais segments. Auga pat mūsu pensiju plāni. Labi, par ko mēs vispār runājam, ja Austrijas valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu 2117. gadā (nē, šī nav drukas kļūda) izauga par vairāk nekā 40%, vienu brīdī sniedzot tās īpašniekiem "izcilu" ienesīgumu 0,6% apmērā gada laikā. Jā, tas nav joks – jūs aizdodat naudu uz 100 gadiem un nopelnāt vidēji 0,6% gadā pirms visām komisijām un nodokļiem, pieņemot, ka jūs turat obligāciju visus šos gadus.
Protams, tik labs gads bija iespējams, pateicoties sliktajam 2018. gadam finanšu tirgos. Tad, ja labi atceramies, Tramps uzsāka savu tarifu kampaņu pret Ķīnu (nu, un arī daudziem citiem, kas patrāpījās pa rokai), bet, kas bija daudz jo daudz svarīgāk, ASV Federālā Rezervju Sistēma (FRS) turpināja celt procentu likmes un mazināt naudas masu sistēmā, par ko, protams, izpelnījās pamatīgu kritiku (maigi teikts) no ASV prezidenta un daudziem tirgus dalībniekiem. Džeimijs Daimons šajā laikā bija ierasti mierīgs un saprotošs, sakot vienā no intervijām: "Nekad neesmu pazinis prezidentu, kas gribētu augstākas procentu likmes". Pēc tam pienāca 2019. gads – tirgiem apnika tirdzniecības karu šūpoles (kaut gan tuvāk gada beigām ASV administrācija paziņoja par savu uzvaru), FRS nolēma padoties un atsākt palielināt savu bilanci un mazināt likmes, atkal pievienojoties pārējām centrālajām bankām. Labās dienas atgriezās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
