Visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos mēneša vidējā elektroenerģijas cena decembrī samazinājās. Sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 12% līdz 36,79 EUR/MWh. Ziemeļvalstīs vidējā "spot" cena bija 36,28 EUR/MW, kā rezultātā cenu starpība starp Ziemeļvalstīm un Baltiju bija mazāk par 3 EUR/MWh.
Decembrī elektroenerģijas cenas ietekmēja laikapstākļi un zemākas ražošanas izmaksas, jo samazinājās kurināmā tirgus cenas. Ziemeļvalstīs gaisa temperatūra bija virs normas, un siltākos laikapstākļos vēja staciju izstrāde ir lielāka, un iepriekšējā mēnesī, salīdzinot ar novembri, vēja staciju izstrādes apjomi pieauga vairāk nekā par pusi. Tajā pašā laikā lētāks imports no Vācijas ietekmēja cenu veidošanos arī Skandināvijā. Savukārt Baltijā elektroenerģijas cenu samazinājumu ietekmēja arī lielāka jaudas plūsma no Baltkrievijas uz Lietuvu.
Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas samazinājušās
Decembrī nākotnes elektroenerģijas cenas samazinājumu noteica siltākas laikapstākļu prognozes un lielāks nokrišņu daudzums, kā rezultātā Ziemeļvalstīs hidrobilances deficīts samazinājās līdz -4 TWh. Tajā pašā laika cenu dinamiku ietekmēja arī zemākas izejvielu cenas.
Decembrī elektroenerģijas sistēmas nākotnes kontraktu (Nordic Futures) cenas janvāra kontraktam samazinājās par 7% līdz 41,16 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena bija 34,45 EUR/MWh. Sistēmas 2020. gada 1. ceturkšņa kontrakta vidējā cena samazinājās par 6% līdz 40,98 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 35,15 EUR/MWh. 2020. gada sistēmas "futures" vidējā cena decembrī samazinājās par 3% līdz 36,20 EUR/MWh, un kontrakts noslēdzās ar 35,85 EUR/MWh.
Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena janvāra kontraktam samazinājās par 7% līdz 49,47 EUR/MWh, kontrakta slēgšanas cena – 43,75 EUR/MWh. 2020. gada Latvijas "futures" cena decembrī samazinājās par 5% līdz 46,32 EUR/MWh.
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas decembrī "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos
Avots: "Nord Pool"
Šogad no jūnija Latvijā ir augstākā ražošana Baltijā
Decembrī visās Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš bija 2 498 GWh jeb par 3% augstāks nekā novembrī. Latvijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 3% līdz 644 GWh. Arī Lietuvā patēriņš pieauga par 3% līdz 1 088 GWh, un Igaunijā novērots patēriņa pieaugums par 3% līdz 766 GWh.
Kopējā izstrāde decembrī Baltijas valstīs samazinājās par 2% līdz 1 329 GWh. Aizvadītajā mēnesī tikai Lietuvā bija novērots elektroenerģijas ražošanas pieaugums, kur tika saražotas 348 GWh jeb par 25% vairāk nekā novembrī. Tajā pašā laikā Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 5% līdz 552 GWh. Igaunijā izstrādes apjomi samazinājās par 14% līdz 430 GWh.
Decembrī kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 53% no elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 86%, Igaunijā 56%, un Lietuvā 32%.
2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, patēriņš Baltijā samazinājās par 1% līdz 27 884 GWh, savukārt kopējā izstrāde šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 21% līdz 15 853 GWh.
Pietece Daugavā samazinājusies, tomēr virs vidējās normas robežas
Decembrī pietece Daugavā bija bija 608 m3/s, tas ir par 37% jeb 165 m3/s augstāka par 30 gadu vidējo pieteces līmeni, tomēr nedaudz zemāka nekā novērots novembrī. Šogad vidējā pietece Daugavā bija par 17% zemākā nekā 2018. gadā.
Izstrāde decembrī bija 264 GWh, un tas ir bez būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar novembri. Savukārt "Latvenergo" Rīgas TEC kopējā izstrāde samazinājās par 25% līdz 151 GWh.
Naftas cenas kāpj, bet ogļu un dabasgāzes – krīt
"Brent Crude Futures" jēlnaftas nākotnes kontrakta vidējā cena decembrī pieauga par 5% līdz 65,13 USD/bbl, kontrakta slēgšanas cena pieauga līdz 68,44 USD/bbl.
Decembra sākumā notika OPEC+ tikšanās, kur tika nolemts līdz 2020. gada martam vēl vairāk samazināt naftas ieguvi. OPEC+ veido ap 40% no pasaules piedāvājuma naftas tirgū, un kopš 2017. gada tiek realizēta naftas ieguves ierobežošana, lai mazinātu naftas pārpalikuma veidošanos. Tajā pašā laikā pēc ilgām pārrunām ASV un Ķīna pozitīvi noslēdza pārrunu pirmo fāzi, kas savukārt deva impulsu izejvielu tirgum turpmākam naftas pieprasījuma pieaugumam.
Ogļu nākotnes kontraktu (API2 Coal Futures Front month) vidējā cena decembrī samazinājās par 7% līdz 55,03 USD/t, kontrakta slēgšanas cena noslīdēja līdz 53,00 USD/t.
Siltāki laikapstākļi bija viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēja pieprasījumu gan Eiropā, gan Āzijā. Eiropā lētākas dabasgāzes cenas un augsta vēja staciju izstrāde Vācijā sekmēja zemāku ražošanu ogļu stacijās. Decembrī Āzijā samazinājās ogļu imports, kā arī, sagaidot Ķīniešu jauno gadu, tas bija iemesls vājākai industriālai aktivitātei, ietekmējot ogļu pieprasījumu.
Decembrī (Gaspool Gas Futures) janvāra kontrakta vidējā cena samazinājās par 12% līdz 14,77 EUR/MWh, un kontrakta slēgšanas cena bija 12,72 EUR/MWh.
Siltāki laikapstākļi Eiropā ietekmēja zemāku dabasgāzes patēriņu, tajā pašā laikā augstāks piedāvājums un augsts dabasgāzes uzkrājumu līmenis radīja cenu samazinājumu decembrī. Iepriekšējā mēnesī tirgus cenu ietekmēja arī jauna dabasgāzes tranzīta līguma parakstīšana starp Krieviju un Ukrainu. Eiropā 40% no kopējā dabasgāzes importa nāk no Krievijas, un jauns tranzīta līgums nodrošinās garantētu Krievijas dabasgāzes piegādi uz Eiropu arī turpmāk. Tajā pašā laikā dabasgāzes tirgu ietekmēja ASV uzliktās sankcijas "Nord Stream 2" būvniecības uzņēmumiem, kā rezultātā tas neapturēja būvniecības turpināšanos, tomēr attālināja gāzes vada ekspluatācijas sākumu.
Eiropas emisiju kvotu (EUA Futures) EUA 19. decembra cena pieauga minimāli, līdz 24,65 EUR/t, un kontrakts noslēdzās ar 24,86 EUR/t.
Decembrī kvotu cenu ietekmēja izejvielu izmaiņas tirgū, kā arī tuvojoties gada noslēgumam, 2019. gada kvotu tirdzniecības programmai bija zemāka tirgus aktivitāte. Kvotu cenu pieaugumu ietekmēja tādi faktori kā Vācijas valdības plāni nākotnē izņemt no tirgus nenoteiktu kvotu apjomu, kā arī Francijas paziņojums par vairāku atomelektrostaciju nepieejamību. Decembra sākumā notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās tika nobalsots par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kā rezultātā Lielbritānija paliek Eiropas emisiju kvotu sistēma līdz 2020. gada beigām, tomēr par turpmākam izsolēm nav skaidrības.