Jau pēdējos gados ierasts, ka nedz "Brexit" iespējamo scenāriju, nedz procesa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību nav iespējams līdz galam paredzēt. Pēc aktuālajiem tirdzniecības datiem (CSP), 2019. gada 3. ceturksnī preču eksports uz Apvienoto Karalisti (AK) palielinājās par 2%, kamēr pakalpojumu eksports samazinājās par 18%. Ir iespējams argumentēt, ka izprotot, ka no kopējā preču eksporta uz Apvienoto Karalisti aptuveni 2/3 veido kokrūpniecības produkti un 3. ceturksnis ir ierasti laiks, kad koksnes biomasa un malka tiek iepirkta uz ziemas mēnešiem, arī preču eksporta rādītāji varētu būt bijuši augstāki ierastā tirgus situācijā.
Ja īsi apskatām pakalpojumu eksportu, jāsaka, ka kopš "Brexit" procesa uzsākšanas "bez-vienošanās" situācija pakalpojumu jomā ir bijusi aktuāla jau ilgstoši (diemžēl potenciāli aktuāla arī pēc 2020. gada 31. decembra), paredzot, ka uzņēmējiem savstarpēji būs jāatrunā vairāki būtiski jautājumi divpusēji, t.sk. datu apritē un ar maksājumiem saistītajos jautājumos. Tas, protams, papildus apgrūtina jaunu sadarbību vienošanos slēgšanu.
Neraugoties uz to un par spīti ilgstošajai neskaidrībai AK tirgū, Latvijas uzņēmumi vairākos pakalpojumu segmentos ir izrādījuši jaunu iniciatīvu iekļūt AK tirgū, t.sk. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, tūrismā (īpaši izceļot medicīnas pakalpojumu eksportu) un aviācijā. LIAA šajās aktivitātēs ir spējusi sniegt būtisku atbalstu, par spīti virknei uzņēmējdarbības problēmjautājumu, kas aktualizējušies "Brexit" kontekstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
