Rosita Zvirgzdiņa: Latvija arī nākotnē var būt Baltijas līdere pārkrauto kravu ziņā
Foto: Publicitātes foto
Latvijas ostas pēdējos gados piedzīvo pārkrauto kravu apjoma kritumu. Tas ir rezultāts Krievijas pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtajam lēmumam blakus Sanktpēterburgai un Kaļiņingradai Baltijas jūras piekrastē attīstīt virkni jaunu ostu. Lai gan šobrīd rodas pamatots jautājums, kāpēc pirms 20 gadiem neuztvērām šos plānus nopietni, vainīgo meklēšanas vietā jāveic krietni iekavētais mājasdarbs alternatīvu meklēšanā. Alternatīvu atrašanu būtiski kavē nesakārtotie iekšpolitikas jautājumi.

Kravu apjoma kritums nav pārsteigums

Kopš 2014. gada Krievija ir mērķtiecīgi strādājusi, lai samazinātu satiksmi caur ostām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas ir paveikts gan būvējot savas ostas pie Baltijas jūras, gan izdarot spiedienu uz Baltkrieviju un citām NVS valstīm, lai tās neizmantotu Baltijas ostas. Pēdējo gadu laikā tas ļāvis būtiski palielināt Krievijas rietumu ostu kapacitāti. Situācija ietekmē ne tikai Baltijas ostas, bet kaitē arī dzelzceļa tīkliem, kas baro ostas, jo Krievijas izdevumi šajā nozarē ir samazināti.

NATOKrievijaTransporta nozare

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit