Kravu apjoma kritums nav pārsteigums
Kopš 2014. gada Krievija ir mērķtiecīgi strādājusi, lai samazinātu satiksmi caur ostām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas ir paveikts gan būvējot savas ostas pie Baltijas jūras, gan izdarot spiedienu uz Baltkrieviju un citām NVS valstīm, lai tās neizmantotu Baltijas ostas. Pēdējo gadu laikā tas ļāvis būtiski palielināt Krievijas rietumu ostu kapacitāti. Situācija ietekmē ne tikai Baltijas ostas, bet kaitē arī dzelzceļa tīkliem, kas baro ostas, jo Krievijas izdevumi šajā nozarē ir samazināti.
Lielais kaimiņš ir atradis aizvietotāju
Jau 2019. gada pirmajā pusē kravu plūsma no Krievijas caur Baltijas ostām samazinājās par 12,4%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš, vienlaikus tika palielināta satiksme caur Krievijas ostām Somu līcī. Gada pirmajos 10 mēnešos tirdzniecības apjoms caur Rīgu samazinājās par 8,7%, caur Liepāju – par 5,1%, caur Tallinu – par 8,3%. Šī statistika skaidri parādīja, ka lielais kaimiņš ir atradis aizvietotāju un turpinās samazināt gan konteineru plūsmu, gan beramkravas.
Lietuvas centieni Baltkrievijas virzienā
Kravu apjoma samazinājumam tomēr ir arī kāds neliels pluss – tas beidzot ir pamudinājis Baltijas valstu valdības meklēt iespējamās alternatīvas. Īpaši aktīvi šajā jomā darbojas Lietuva, cenšoties nodrošināt Baltkrievijas interesi par savām ostām, tomēr tam traucē spriedze starp Viļņu un Minsku citos jautājumos, kā arī Krievijas spiediens uz Baltkrieviju ar skaidru signālu – nepiekrist.
Ķīnai kā alternatīvai daudz skeptiķu
Daudzi loģistikas uzņēmumi Latvijā un Baltijā liek lielas cerības uz citu kandidātu – Ķīnu, kas varētu aizstāt Krieviju kā Baltijas ostu lietotāju. Šai iecerei ir daudz skeptiķu, kas norāda, ka Latvija Ķīnai pamatā ir izdevīga vien tām kravām, kuras tiek sūtītas uz Zviedriju, Norvēģiju, tāpēc mēs neko nevaram ietekmēt un atliek vien gaidīt, kamēr uzlabosies tirdzniecības sakari starp Ķīnu un Skandināviju. Vēl viens skeptisks viedoklis tiek balstīts uz to, ka Ķīnas kravām, lai tās nonāktu Latvijā, tāpat būs jāšķērso Krievijas teritorija, bet Krievija ar dzelzceļa tarifu politikas palīdzību var novirzīt kravas uz savām ostām.
Patiesa Pekinas interese
Pretēji skeptiskajiem viedokļiem Pekina ir izrādījusi patiesu interesi paplašināt savu klātbūtni Baltijas ostās. Decembra sākumā Rīgā viesojās delegācija no Ķīnas, lai pārrunātu iespējas. Tas ir skaidrs signāls, ka Ķīna patiešām var aizstāt Krieviju. Vairāki Krievijas analītiķi gan norādīju, ka NATO iebildīs pret pārāk aktīvu Ķīnas darbību Baltijas ostās un, ņemot vērā drošības apsvērumus, Baltijas ostām varētu neizdoties veidot tik apjomīgu sadarbību ar Ķīnu, kā abas puses vēlētos. Šeit gan aicinu pievērst uzmanību, ka šādu tēzi pauduši tieši Krievijas analītiķi un rodas pamatots jautājums: ja NATO nebija kategoriski pret Krievijas kravām, kāpēc, lai būtu pret Ķīnas?
Iekšpolitikas neskaidrais kurss
Lielākais mājasdarbs, kas veicams Latvijai, nav saistīts nedz ar NATO lēmumiem, nedz Krievijas analītiķi pausto, bet gan ar savas iekšpolitikas sakārtošanu, lai loģistikas nozarē pieņemtie lēmumi būtu pēctecīgi un racionāli. Valstij iekšienē ir skaidri jādefinē attīstības virzieni, jo šobrīd pastāv situācija, kad daži politiķi uzstāj uz lielāku sadarbību ar Krieviju par katru cenu, kamēr citi mēģina dažādot ekonomiku un lielāku uzsvaru likt uz ziemeļu – dienvidu, nevis austrumu – rietumu tirdzniecību.
Latvijas ostas netiks aizvērtas
2019. gadā Latvijas ostās pārkrāva 62,379 miljonus tonnu kravu, kas ir vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs. Ja Latvija arī turpmāk vēlas būt līdere pārkrauto kravu ziņā un mums ir ambīcija noturēt šo rādītāju, tad tam jāatspoguļojas arī politiskajos lēmumos. Latvijai jāiekļaujas tranzīta un transporta ķēdē, lai joprojām Latvijas tranzīta koridors būtu pievilcīgs kravu nosūtītājiem un saņēmējiem, tāpēc nozarē arī nākotnē būs nepieciešami profesionāli un izglītoti speciālisti. Latvijas ostas netiks aizvērtas un loģistikas nozare turpinās pastāvēt, lai kas arī netiktu apgalvots. Kravu apmēri Latvijā joprojām ir pietiekami un to var redzēt visās trijās lielajās ostās, turklāt esmu pārliecināta, ka ostās strādājošo privāto uzņēmumu dalība pasaules ekonomikas reālās attīstības tendencēs un modernizācijā nākotnē tikai pieaugs. Jā, šodienas situācija ir izaicinājums, bet arī vēsturiski Latvijas ostām ir bijušas dažādas grūtības un stagnācija, un šādi kritumi tikai sekmē alternatīvu risinājumu izstrādi.