Šajā jomā liels solis uz priekšu bija Komerclikumā pirms dažiem gadiem iestrādātā norma, kas akciju sabiedrību darbiniekiem ļauj piešķirt personāla akciju opciju. Proti, darbinieks šādi iegūst tiesības nākotnē iegūt uzņēmuma personāla akcijas, kas visā pasaulē tiek izmantots kā mūsdienīgs darbinieku motivēšanas instruments. Ir pienācis laiks spert nākamo soli, attiecinot šo normu arī uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Īpaši tas skar Latvijā strauji augošos tehnoloģiju jaunuzņēmumus, – šajā vidē ir pieņemts motivēt darbiniekus, piešķirot tiem iespēju pie zināmu nosacījumu izpildes kļūt par līdzīpašniekiem.
Lai darbinieks iegūtu tiesības akciju opciju pārvērst uzņēmuma akcijās, parasti uzņēmumā ir sekmīgi jānostrādā noteiktu laika periodu, kā arī ir jāsekmē uzņēmuma attīstība un izaugsme vai jāsasniedz izvirzītie mērķi. Tātad, šādi veidojas saimnieka skats uz uzņēmuma darbību kopumā – nevis tikai uz konkrētajam darbiniekam atvēlēto atbildības lauku, bet daudz plašāk. Tāpēc atšķirībā no algas pielikuma, prēmijas vai cita veida īstermiņa finanšu labumiem, akciju opcija kļūst par uzņēmuma korporatīvās kultūras veidojošo elementu. Tieši šī iemesla dēļ darbinieku akciju opcijas ir tik izplatītas ASV tehnoloģiju uzņēmumos, kuri tehnoloģisku vai produktu inovāciju ir spējuši pārnest arī uz biznesa organizēšanu un attīstīšanu.
Kāpēc akciju opcija ir tik labs instruments vienlaikus gan uzņēmumam, gan tā darbiniekam? Pirmkārt, parasti akciju opciju pārvēršana par akcijām ir iespējama tad, ja ir sasniegti noteikti darbības rādītāji. Piemēram, sekmīgi ir noritējis uzņēmuma akciju publiskais piedāvājums biržā. Otrkārt, ceļš uz minēto darbības rādītāju izpildi vienmēr ir komandas darbs – tas nozīmē, ka darbinieki uzņēmuma attīstības ceļā būs ieinteresēti atbalstīt viens otru, apzinoties, ka būtisks ir nevis katra atsevišķā darbinieka sniegums (uz to nereti ir orientētas individuālās prēmijas un piemaksas), bet komandas sasniegumi kopumā. Turklāt, ilgtermiņa motivācija ir uzņēmuma akciju cenas kāpums, kas ir tieši atkarīgs no darbinieku atdeves.
Ņemot vērā, ka jaunuzņēmumu vidē cīņa par labākajiem darbiniekiem ir īpaši asa, uzņēmēji parasti izvēlas tās jurisdikcijas, kur akciju opciju jautājums ir sakārtots. Mums ir zināmi vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, kas šī iemesla dēļ ir izvēlējušies citu valstu jurisdikcijas, tāpēc Latvijai ir pamatots risks zaudēt šo tik nozīmīgo biznesa nozari. Vienlīdz nozīmīgs te ir gan akciju opciju regulējums likumā, gan arī nodokļu jautājumi. Attiecībā uz akciju sabiedrībām ir paredzēts – ja opcija tiek turēta vismaz trīs gadus un darbinieks šajā laikā turpina strādāt uzņēmumā, tad opciju neapliek ar algas nodokli. Līdzīgu normu vajadzētu skaidri attiecināt arī uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, jo Latvijā ir aptuveni 1000 aktīvu akciju sabiedrību, un gandrīz 140 tūkstoši aktīvu SIA1. Jāuzsver, ka akciju opcija šādā kontekstā nav spekulācijām izmantojams finanšu instruments vai nodokļu izvairīšanās rīks.
Tiesa, uz līguma pamata arī SIA var izveidot akciju opciju plānu saviem darbiniekiem, taču tiesiskās bāzes neesamība rada neskaidrību par to, kā būtu risināmi strīdi. Dažādas ir arī interpretācijas attiecībā uz nodokļu piemērošanu, tāpēc šajā jautājumā ļoti vajadzīgs būtu saskaņots un saprotams tiesiskais regulējums. Skaidrs un pievilcīgs opciju regulējums piesaistīs kvalificētu darba spēku, veicinās produktivitāti un radīs pievienoto vērtību uzņēmumiem un ekonomikai kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
