Laikā, kad Saeimā tiek virzīti Atkritumu likuma grozījumi, kas paredzētu brīvā tirgus ieviešanu Rīgā (Rīga būtu pirmā pilsēta Eiropā, kas piemērotu šādu praksi!!!), tiek aizmirsts, ka absolūtais Rīgas iedzīvotāju vairākums dzīvo daudzdzīvokļu namos, kurus apsaimnieko namu apsaimniekotāji – gan privātie pašmāju un ārvalstu uzņēmumi, gan pašvaldību uzņēmumi. Visai ierasta prakse, slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, ir paredzēt t.s. inkasācijas maksu, proti, atkritumu apsaimniekotājs maksā namu apsaimniekotājam par to, ka viņš iekasē naudu no dzīvokļu īpašniekiem un uzņemas debitoru (nemaksātāju) risku. Pati par sevi šāda prakse būtu saprotama, tomēr atsevišķi veikli namu apsaimniekotāji to ir pacēluši jaunā līmenī – faktiski izvēloties atkritumu izvedēju, tiek izvērtēts nevis tas, kurš piedāvā zemāko cenu par pakalpojumu, bet tas, kurš atmaksā lielāku maksu namu apsaimniekotājam, kas tādejādi iegūst brīvus līdzekļus vai peļņu pats sev uz iedzīvotāju rēķina. Taču iedzīvotājiem tiek pasniegts, ka augstās izmaksas ir lielo atkritumu apsaimniekošanas cenu dēļ. Savukārt atkritumu apsaimniekotāji ir spiesti šos zaudējumus kompensēt uz privātmāju iedzīvotāju rēķina, kas jau vēsturiski Rīgā maksā augstāko cenu par atkritumu izvešanu.
Kāpēc atkritumu apsaimniekošana ir regulēta tirgus nozare?