Armands Nikolajevs: Kāpēc brīvais tirgus atkritumu apsaimniekošanā bieži nozīmē augstākas atkritumu izvešanas cenas  (3)

Laikā, kad Saeimā tiek virzīti Atkritumu likuma grozījumi, kas paredzētu brīvā tirgus ieviešanu Rīgā (Rīga būtu pirmā pilsēta Eiropā, kas piemērotu šādu praksi!!!), tiek aizmirsts, ka absolūtais Rīgas iedzīvotāju vairākums dzīvo daudzdzīvokļu namos, kurus apsaimnieko namu apsaimniekotāji – gan privātie pašmāju un ārvalstu uzņēmumi, gan pašvaldību uzņēmumi. Visai ierasta prakse, slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, ir paredzēt t.s. inkasācijas maksu, proti, atkritumu apsaimniekotājs maksā namu apsaimniekotājam par to, ka viņš iekasē naudu no dzīvokļu īpašniekiem un uzņemas debitoru (nemaksātāju) risku. Pati par sevi šāda prakse būtu saprotama, tomēr atsevišķi veikli namu apsaimniekotāji to ir pacēluši jaunā līmenī – faktiski izvēloties atkritumu izvedēju, tiek izvērtēts nevis tas, kurš piedāvā zemāko cenu par pakalpojumu, bet tas, kurš atmaksā lielāku maksu namu apsaimniekotājam, kas tādejādi iegūst brīvus līdzekļus vai peļņu pats sev uz iedzīvotāju rēķina. Taču iedzīvotājiem tiek pasniegts, ka augstās izmaksas ir lielo atkritumu apsaimniekošanas cenu dēļ. Savukārt atkritumu apsaimniekotāji ir spiesti šos zaudējumus kompensēt uz privātmāju iedzīvotāju rēķina, kas jau vēsturiski Rīgā maksā augstāko cenu par atkritumu izvešanu.

Kāpēc atkritumu apsaimniekošana ir regulēta tirgus nozare?

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana, tāpat kā citi komunālie pakalpojumi, ir regulēta tirgus nozare, kurā būtiska loma ir piešķirta pašvaldībai. Konkurences moments nozarē izpaužas brīdī, kad pašvaldība izsludina atklātu iepirkumu konkursu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas savā starpā sacenšas, piedāvājot labāku tarifu, tai pašā laikā izpildot visas pašvaldības prasības, tostarp par pakalpojuma kvalitāti un pasākumiem vides aizsardzībā. Galvenais iemesls, kādēļ atkritumu apsaimniekošana ir stingri regulēta, ir augstais risks, ka ar neatbilstošām darbībām tiek piesārņota vide. Ir jāsaprot, ka brīvas konkurences apstākļos ikviena uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir peļņas gūšana un kādā brīdī, lai palielinātu peļņu, var tik pieļautas atkāpes no vides prasībām. Jāpiemin, ka ar neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu vēsturiski pasaulē ir piesārņotas lielas teritorijas, tādēļ šāda prakse pastāv lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu un citviet pasaulē. Tāpat ir saprotams, ka atkritumu apsaimniekotāji daudz labprātāk apkalpos lielos klientus, nevis privātmājas, kurām likumsakarīgi tarifi būs krietni augstāki. Tiešu tirgus regulācija ir mehānisms, kā nodrošināt pakalpojuma pieejamību pilnīgi visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to sociālā statusa, īpašuma veida vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Kā samazināt atkritumu izvešanas rēķinus?

Tā vietā, lai mulsinātu iedzīvotājus ar neauglīgām diskusijām par brīvo konkurenci atkritumu apsaimniekošanā, namu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir jāatsakās no plaši piekoptās prakses iekasēt no atkritumu apsaimniekotājiem tā dēvēto inkasācijas maksu, kas atsevišķos gadījumos sasniedz pat 20-30% no rēķina summas. Inkasācijas maksa neparādās iedzīvotāju rēķinos un pēcāk nonāk namu apsaimniekotāju rīcībā. Līdzšinējā prakse, kad pašvaldības sludina iepirkumus par operatora izvēli par vienādu cenu visiem iedzīvotājiem, faktiski ir izskaudusi šādu praksi pilsētās, kurās atkritumu apsaimniekošanas operators ir izvēlēts likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat jāpievērš uzmanība atkritumu šķirošanai – šķiroto atkritumu izvešana ir bez maksas, tieši apsaimniekotājs ir rupors, ar kura starpniecību atkritumu operatori var uzrunāt iedzīvotājus. Protams, ikdienā daudz sāpīgāki jautājumi izrādās apkures rēķini vai mājām nepieciešamie rēķini, tādēļ atkritumu izvešanas jautājumi nonāk otrajā plānā.