Norises nekustamo īpašumu tirgū parasti ataino plašākas sociālpolitiskas norises un tendences valstī. Salīdzinot trīs Baltijas valstis ar līdzīgu vēsturi un nākotnes potenciālu, atšķirības kļūst arvien pamanāmākas. Latvijas tirgus attīstības vājās vietas jau daudzkārt ir analizētas1, tāpēc ir vērts aplūkot nozīmīgākos procesus abās mūsu kaimiņvalstīs. Labāka izpratne par Igaunijas un Lietuvas nekustamā īpašuma tirgiem var sekmēt to, lai mēs identificētu paši savu izaugsmes ceļu. Īpaši, kad runājam par tā saukto "premium" tirgus segmentu, jo tieši šis segments nosaka kvalitātes standartus, kas ir saistoši pārējiem tirgus dalībniekiem. Šajā rakstā īpašu uzmanību pievēršu Lietuvai, kur pērn piedzīvots 32% liels tirgus pieaugums*.
Lietuvā 2019. gadā tika pārdots par trešdaļu vairāk ekskluzīvo īpašumu, nekā 2018. gadā. Tas ir iespaidīgs pieaugums, – šis segments ir audzis straujāk, nekā t.s. ekonomiskās klases īpašumu segments. Kā medijos izteikušies vairāki Lietuvas nekustamā īpašuma tirgus eksperti, – vispārējā ekonomiskā situācija un pieprasījuma tendences, ļauj prognozēt aptuveni 15%–20% pieaugumu arī turpmākajos gados. Tas ir labs piemērs korelācijai starp veselīgu ekonomiku un nekustamo īpašumu tirgu, kas liecina, ka cilvēkiem ir uzticība un resursi ilgtermiņa investīcijām.
Kopumā 2019. gadā Lietuvā tika pārdoti 37 800 dzīvokļu un 11 900 māju, salīdzinot ar 34 100 dzīvokļiem un 11 000 mājām 2018. gadā. Dzīvokļu vidējā cena pērn pieauga par 8%, bet mājokļu – par aptuveni 6%.
Ja vērtējam norises "ārpus skaitļiem", ir saskatāmas divas interesantas tendences. Viena no tām ir pircēju klāsta paplašināšanās – kvalitatīvus un mūsdienīgus īpašumus pilsētas pievilcīgākajās vietās ir sākuši pirkt salīdzinoši jaunāki cilvēki, kuri ir izveidojuši sekmīgus jaunuzņēmumus. Ja pirms 6–7 gadiem dārgāku īpašumu pircējs galvenokārt bija aptuveni 45 gadus vecs biznesa īpašnieks, vai vadītājs, pēdējo gadu laikā pircējs ir kļuvis jaunāks. Arī šādu īpašumu tirgū ir ienākuši t.s. jaunie profesionāļi, jeb tūkstošgades paaudze (millenials). Šos pircējus raksturo ātrākā lēmumu pieņemšana, parasti viņi precīzi zina, ko vēlas, tie ir gana izglītoti pircēji attiecībā uz īpašuma novietojumu, tehnoloģisko aprīkojumu, arhitektoniskiem risinājumiem. Īsi sakot – šie cilvēki zina, ko un kāpēc pērk. Līdzīga tendence ir vērojama arī Igaunijā, kamēr Latvijā pircējs pagaidām ir piesardzīgs un kā prioritāru kritēriju visbiežāk izvirza cenu.
Vēl viena tendence, kas nepārprotami ietekmē nekustamā īpašuma tirgu, ir saistīta ar cilvēkiem, kas atgriežas Lietuvā pēc dzīves ārzemēs. Šie cilvēki ir ieinteresēti ieguldīt savus ienākumus ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti, un nekustamajam īpašumam šajā ziņā ir būtiska nozīme. Līdzīgs aspekts, kas veicina tirgus attīstību, – daudzi Lietuvas iedzīvotāji ir sekmīgi izveidojuši karjeru uzņēmumos ārvalstīs, taču par savu galveno mītnes zemi tomēr uzskata Lietuvu, tāpēc iegādājas īpaši kvalitatīvus, mūsdienīgus un arhitektoniski pievilcīgus īpašumus savā dzimtenē.
Minētie iemesli turpina attīstīt nekustamo īpašumu tirgu, it īpaši Viļņā, kur jaunu projektu tapšanas temps nemazināsies ne šajā, ne nākamajā gadā, prognozē nozares eksperti.
Mainoties pircēju profilam, jo īpaši augstākās kvalitātes segmentā, jāatzīst, ka projektu attīstītāji saskaras ar pieaugošām cerībām no pircēju puses. Tie skar efektivitāti, atrašanās vietu, materiālu kvalitāti, infrastruktūru, funkcionalitāti, privātumu un citus. Šī ir pozitīva tendence, – augstas cerības veido jaunus kvalitātes standartus ne tikai "premium" segmenta pircējiem, bet palielina arī citu pircēju informētību, lai rūpīgi apsvērtu nekustamā īpašuma iegādi. Laika gaitā tas, cerams, novedīs pie stabilākas kvalitātes un pārredzamākas attīstības visos tirgus segmentos. Protams, "premium" segments vienmēr te būs noteicošais, piemēram, jaunu pieprasījuma tendenču iekļaušanā savos projektos. Lietuvā par šādu jaunu tendenci ir kļuvuši t.s. "viesnīcām raksturīgi pakalpojumi". Pircēji vēlas, lai namā, piemēram, būtu pieejams šveicars, kurš var palīdzēt ne tikai ar konkrēto namu un dzīvokli saistītos jautājumos, bet arī ārpus tā – rezervēt restorānu, palīdzēt ar bagāžas nogādāšanu, sagādāt transportu un tamlīdzīgi. Kā arī, lai namā, piemēram, būtu pieejama bibliotēka, sporta zāle un citi pakalpojumi, kas ir raksturīgi viesnīcām. Šī ir tendence, ko attīstītāji tikai tagad sāk integrēt konkrētos projektos.
Šīs tendences kopumā ir labi pazīstamas arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, taču te pagaidām galvenokārt dominē t.s. ekonomiskā segmenta projektu attīstība. Tas liek vēlreiz aizdomāties par sociālpolitisko situāciju kopumā. Ilgtermiņa attīstībai vajadzētu pamatā būt saistītai ar kvalitāti, izaugsmi un ilgtermiņa perspektīvu. Līdzīgi kā ekonomikā kopumā, arī nekustamā īpašuma nozarē – ja tirgus ilgu laiku pamatā ir atkarīgs tikai no cenas, tam ir vērā ņemama ietekme uz kvalitāti. Un jāatceras, ka nekustamā īpašuma iegāde lielākajai daļai cilvēku ir viens no lielākajiem ieguldījumiem mūžā. Tieši tāpēc ir vērtīgi analizēt un ņemt vērā norises mūsu kaimiņvalstīs, kur projektu kvalitāte un mūsdienīgums kļūst par pamata kritērijiem, apsteidzot cenas kā vienīgā kritērija nozīmi.
1https://www.baltictimes.com/are_we_facing_a_new_crisis_in_the_real_estate_market_or_still_struggling_with_the_consequences_of_the_previous_one_/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
