Norises nekustamo īpašumu tirgū parasti ataino plašākas sociālpolitiskas norises un tendences valstī. Salīdzinot trīs Baltijas valstis ar līdzīgu vēsturi un nākotnes potenciālu, atšķirības kļūst arvien pamanāmākas. Latvijas tirgus attīstības vājās vietas jau daudzkārt ir analizētas1, tāpēc ir vērts aplūkot nozīmīgākos procesus abās mūsu kaimiņvalstīs. Labāka izpratne par Igaunijas un Lietuvas nekustamā īpašuma tirgiem var sekmēt to, lai mēs identificētu paši savu izaugsmes ceļu. Īpaši, kad runājam par tā saukto "premium" tirgus segmentu, jo tieši šis segments nosaka kvalitātes standartus, kas ir saistoši pārējiem tirgus dalībniekiem. Šajā rakstā īpašu uzmanību pievēršu Lietuvai, kur pērn piedzīvots 32% liels tirgus pieaugums*.
Lietuvā 2019. gadā tika pārdots par trešdaļu vairāk ekskluzīvo īpašumu, nekā 2018. gadā. Tas ir iespaidīgs pieaugums, – šis segments ir audzis straujāk, nekā t.s. ekonomiskās klases īpašumu segments. Kā medijos izteikušies vairāki Lietuvas nekustamā īpašuma tirgus eksperti, – vispārējā ekonomiskā situācija un pieprasījuma tendences, ļauj prognozēt aptuveni 15%–20% pieaugumu arī turpmākajos gados. Tas ir labs piemērs korelācijai starp veselīgu ekonomiku un nekustamo īpašumu tirgu, kas liecina, ka cilvēkiem ir uzticība un resursi ilgtermiņa investīcijām.
Kopumā 2019. gadā Lietuvā tika pārdoti 37 800 dzīvokļu un 11 900 māju, salīdzinot ar 34 100 dzīvokļiem un 11 000 mājām 2018. gadā. Dzīvokļu vidējā cena pērn pieauga par 8%, bet mājokļu – par aptuveni 6%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
