Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju. Salīdzinoši Rīgā šobrīd izvietoti 50 SBPC, kas nodrošina labi apmaksāts darba vietas vairāk nekā 9000 Latvijas iedzīvotāju. Lai arī Rīga vienmēr lepojusies ar savu stratēģiski ērto lokāciju, tomēr Viļņas uzvaras gājiens skaidri parāda, ka dienas beigās investoriem izšķirošs nav reisu skaits dienā no vietējās lidostas un pat ne darbaspēka valodu zināšanas, kas abām pilsētām ir samērā līdzīgas. Investoriem svarīgi ir sajust atbalstu no sabiedrības un galvenokārt valsts, kurā šīs nozīmīgās investīcijas tiks veiktas.
SBPC attīstība Centrālajā un Austrumu Eiropā un Baltijas valstīs
Jau vairākus gadus atzītākā lokācija SBPC Centrālajā un Austrumu Eiropā ir tieši Polija, pateicoties tās salīdzinoši lielajam darba spēka resursam – gandrīz 38 miljoni iedzīvotāju. Atbilstoši jaunākajiem datiem Polijā ir vairāk nekā 900 SBPC, kas nodrošina darba vietas 307 tūkstošiem Polijas iedzīvotāju. Nozarē jaunradīto darba vietu skaits Polijā katru gadu pieaug par 10%. Jāatzīst, ka SBPC kontekstā vairāk tiek reklamētas pilsētas nekā valstis, attiecīgi Polijā ir labi attīstītas astoņas pilsētas, kamēr citās valstīs tikai to galvaspilsētas. Kā ievērības cienīgas SBPC lokācijas atzītas arī Prāga (Čehija), Budapešta (Ungārija), Bukareste (Rumānija), Sofija (Bulgārija), Sarajeva (Bosnija un Hercegovina), Bratislava (Slovākija) u.c.
Baltijas valstīs veiksmīgākais piemērs ir Viļņa, spējot strauji piesaistīt jaunus investorus, kas izvēlējušies bāzēt SBPC tieši Lietuvas galvaspilsētā. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva ir gājusi arī soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.
Salīdzinoši Rīgā šobrīd izvietoti 50 SBPC, kas nodrošina labi apmaksāts darba vietas vairāk nekā 9000 Latvijas iedzīvotāju. 2018. gadā Latvijā ienākuši divi jauni biznesa pakalpojumu centri – CCC (Competence Call Center) un "Cognizant Latvia".
Neskatoties uz to, ka jauno SBPC ienākšana Latvijā ir kūtra, kā pozitīva indikācija vērtējama tā, ka Latvijā bāzētie SBPC paplašinās, pārņemot papildus biznesa atbalsta funkcijas vai apkalpojot arvien plašākus reģionus. Tas attiecīgi nozīmē, kas katru gadu sektora uzņēmumos tiek radītas jaunas darba vietas. Tā, piemēram, pēdējā laikā paplašinājušies tādi biznesa centri kā "SEB Global Services", kurš izveidojis 200 jaunas darba vietas, "Cabot Latvija" – 75 jaunas darba vietas, "Visma Labs", kas nu jau sasniedzis 200 darbinieku skaitu.
Vai nozares Memoranda parakstīšana var mainīt tik ļoti stagnējošo situāciju Latvijā?
Sākotnēji Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir bijusi tā valsts institūcija, kas centusies veicināt nozares attīstību, kā rezultātā arī 2018. gada aprīlī tika parakstīts SBPC nozares memorands, kas paredz radīt papildus 10 000 darba vietas SBPC sektorā. Nozares Sadarbības Memorandu parakstītāja LIAA, Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Ārvalstu investoru padome Latvijā un Finanšu nozares asociācija (toreiz zem nosaukuma "Komercbanku asociācija").
Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš nozares Memoranda parakstīšanas, tomēr 10 000 jaunas darba vietas nozarē nav izdevies radīt, iespējams pateicoties Lietuvas investīciju piesaistes aģentūras "InvestLithuania" proaktīvajam darbam attiecībā uz jaunu investoru piesaisti SBPC sektorā. Noteikti vērts atzīmēt "InvestLithuania" un LIAA, kas ir salīdzinoši vienlīdzīgas valsts investīciju piesaistes aģentūras, nesalīdzināmos darba spēka resursus attiecībā uz šīs nozares attīstību. Tā, piemēram, "InvestLithuania" ir septiņu cilvēku komanda, kas strādā tieši pie investoru piesaistes SBPC sektorā, turpretī LIAA par šo nozari atbild viens cilvēks, kura darba pienākumos ir visas tās pašas funkcijas, kuras veic Lietuvas septiņu cilvēku komanda. Vēl papildu tam lietuviešiem ir speciāli izveidoti departamenti, kas atbalsta šo SBPC investīciju piesaistes komandu ar dažādu statistikas datu sagatavošanu, datu analīzi un arī mārketinga materiāliem, kas nav mazsvarīgi apmeklējot starptautiskas konferences. Maz ticams, ka iepriecinoši rezultāti ar esošajiem resursiem Latvijā ir sagaidāmi.
Svarīgi atzīmēt, ka SBPC attīstība nav tikai par jaunu darba vietu radīšanu, papildus tam tiek attīstītas jaunas, modernas biroja ēkas, dzīvojamās platības, kas attiecīgi veido mūsdienīgus, arhitektoniski pievilcīgus un vizuāli sakoptus biznesa kvartālus. Jau šodien, dodoties ekskursijā cauri Viļņai, daudziem būs īpašs pārsteigums par to, cik īsā laikā Viļņā ir saceltas jaunas un mūsdienīgas biroja ēkas un pat veseli biznesa kvartāli. Viļņa top par patiesi veiksmīgu piemēru tam, kā vienai nozarei attīstoties, pilsēta gūst jaunu veidolu – daudz modernāku, mūsdienīgāku un attīstītāku. Tomēr viss sākas ar investoru interesi par Latviju, ja tās nav, arī nekustamo īpašumu attīstītāji nelabvēlīgi un dažkārt par riskanti vērtē ieguldījumus biroja ēku izbūvē.
"ABSL Latvia" asociācija dibināšana
Pildot parakstītā Memoranda uzdevumus, 2019. gada aprīlī tiek izveidota SBPC asociācija ar nosaukumu "ABSL Latvia" (The Association of Business Service Leaders) jeb tulkojumā no angļu valodas – biznesa pakalpojumu uzņēmumu vadītāju asociācija, kura ir vienīgā šāda veida asociācija Baltijas valstīs. "ABSL Latvia" mērķis ir veicināt sabiedrības un arī lēmējinstitūciju izpratni par SBPC radīto pienesumu Latvijas ekonomikā, nodrošināt sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm, iestāties par nozares uzņēmumu viedokli publiskajā telpā, veicināt iespēju savstarpēji dalīties ar zināšanām par robotikas procesiem, korporatīvajām sociālajām atbildībām, talantu piesaisti, imigrācijas jautājumiem utt. Kā viens no būtiskiem asociācijas mērķiem ir arī veidot ikgadēju nozares pētījumu par SBPC, kas bāzēti Latvijā, apkopojot informāciju par biznesa funkcijām, darbinieku skaitu, nākotnes plāniem, robotikas tendencēm. Šāda veida informācija ir būtiski izšķiroša SBPC vadītājiem brīžos, kad nepieciešams pārliecināt mātes uzņēmumu par Latvijā izvietotās struktūrvienības spējām un kapacitāti pārņemt iepriekš nebijušas biznesa atbalsta funkcijas, apkalpot papildus reģionus, kas attiecīgi nozīmētu arī jaunu darba vietu radīšanu.
Jāatzīst, ka SBPC asociācijas izveide nav vērtējams kā izšķirošs solis attiecībā uz nozares attīstību Latvijā, kas nesīs tūlītējus rezultātus. Visticamāk jaunizveidotā asociācija viena pati nespēs sniegt tādu pienesumu un ietekmi, kādu spēj dot "InvestLithuania" daudzskaitlīgā profesionāļu komanda. Joprojām paliek neatbildēts jautājums – vai tiešām esam gatavi zaudēt veselu nozari ar labi apmaksātām darba vietām Lietuvai.
Ikgadējais "CEE Business Services Summit & Awards" apbalvošanas pasākums Polijā un kādu mācībstundu Latvijai tas sniedz
Tikko aizritējis Centrālajā un Austrumu Eiropā bāzēto SBPC ikgadējais apbalvošanas pasākums Polijā, kurš guvis lielu atpazīstamību, ik gadu pulcējot sektora uzņēmumu vadītājus un globāli atzītus biznesa konsultantus. Šajā gadā Lietuvā izvietotie biznesa centri ieguva septiņus godpilnus apbalvojumus, kamēr Latvija – divus. Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka tas ir sasaistāms tikai ar to, cik uzņēmumi ir bijuši veiksmīgi, bet realitātē tas ir komandas darbs, jo plaša mēroga lobijs notiek pasākuma aizkulisēs jeb žūrijas vakariņās, kurās katras valsts pārstāvim ir iespējas lobēt savā valstī bāzēto biznesa pakalpojumu centru balsis. Nav pārsteidzošs fakts, ka arī šeit Lietuva ir vairākus soļus priekšā, tieši pateicoties labi sagatavotiem profesionāļiem un datu analīzei pa to, cik žūrijas locekļi jāpārliecina, lai gūtu nepieciešamo balsu skaitu un attiecīgi arī tik ļoti gaidītos apbalvojumus, kas palīdz Lietuvas vārdam izskanēt starptautiskā līmenī un piesaistīt arvien jaunus nozares investorus.
Latvijai steidzami jāņem piemērs no Lietuvas SBPC nozares attīstībā, veidojot ciešu sadarbību un iesaisti valsts institūciju pusē (LIAA, Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Izglītības ministrija, Migrācijas lietu pārvalde), strādājot kopā ar privātā sektora pārstāvjiem "ABSL Latvia", Nacionālā nekustamo īpašumu alianse, Finanšu nozares asociācija, Ārvalstu investoru padome u.c. Sausa atbildību nodalīšana un stingra turēšanās pie ierastās lietu kārtības noteikti nevedīs mūs pretī mērķa sasniegšanai, tāpēc pozitīvi vērtējama būtu visu iesaistīto pušu aktīva līdzdalība, lai veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību, nevis veidotu kūtru, pazaudēto iespēju zemi.