Gada sākumā Šveices kūrortpilsētā Davosā tika aizvadīts ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kura oficiālā dienaskārtība bija veltīta galvenokārt ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. Viena no nozarēm, kura globāli seko ilgtspējīgas attīstības principiem un īsteno pasākumus, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ir tūrisms. Taču vienlaikus tā ir arī nozare, kas sagādā galvassāpes vides aktīvistiem, jo ceļošanā izmantotie transporta līdzekļi rada būtisku gaisa piesārņojumu. Mūsdienās tūristi ir apzinīgāki un atbildīgāki. Izvēloties tūrisma pakalpojumus viņi dod priekšroku zaļiem vai videi draudzīgākiem produktiem, tāpēc pieaug pieprasījums pēc zaļāka tūrisma. Tūrisma nozares uzņēmumu pastāvēšana ir atkarīga arī no tā, cik tīra ir apkārtējā vide, un nozares uzņēmumi mērķtiecīgi meklē tādus saimnieciskos un tehnoloģiskos risinājumus, kas samazina ietekmi uz dabu.
Vide ir nozīmīgākais tūrisma industrijas līdzeklis
Tūrisms ir nozīmīga vietējās saimniecības nozare daudzās pasaules valstīs, dažās – pat galvenais ienākumu avots. Tā kā vide ir nozīmīgākais tūrisma industrijas līdzeklis, ienākumi no tūrisma tiek bieži izmantoti kā mērvienība aizsargājamo teritoriju ekonomiskās vērtības noteikšanai. Tūrisms var nepastarpināti piedalīties aizsargājamu teritoriju un biotopu saglabāšanā. Ienākumi no ieejas maksas, auto novietņu biļetēm un citiem pakalpojumiem var tikt tieši novadīti attiecīgo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas izmaksu segšanai. Pēdējos gados pasaulē vērojama tendence piemērot papildus nodokļus videi nedraudzīgākiem ceļošanas veidiem, piemēram, lidojumiem, lai rastu līdzekļus zaļāku pārvietošanās veidu veicināšanai un infrastruktūras sakārtošanai, it sevišķi vilcienu satiksmei.
Plāni par emisiju samazinājumu
Lidsabiedrības kļūst daudz atbildīgākas un, iegādājoties jaunus gaisa kuģus, kā vienu no kritērijiem izvirza piesārņojuma samazinājumu. Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss kādā 2019. gada intervijā prognozēja, ka piecpadsmit gadu laikā visas novecojušās tehnoloģijas pasaules lidsabiedrībās tiks aizstātas ar risinājumiem, kas radīs 20% un lielāku oglekļa dioksīda (CO2) emisiju samazinājumu. Lidsabiedrības kā nozare ir atbildīga par 2% no kopējiem emisiju apjomiem, tāpēc nākotnē noteikti tiks ieguldīts liels darbs, lai rastu iespējamos risinājumus. To vienkārši pieprasīs sabiedrība.
Sabiedrības vērtību maiņa
Stāsts gan nav tik daudz par vidi un piesārņojuma samazināšanu, kā par sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, dzīvesveida un vērtību maiņu, kas ietekmē mūsu vēlmes un izturēšanos neatkarīgi no tā, vai dodamies darījuma vai atpūtas braucienā. Vērību maiņa ir vērojama arī plašākā sabiedrībā, tā kļūst zaļāka. Mēs aizvien vairāk sākam domāt līdzi ne tikai tam, kādu ietekmi atstājam mēs paši, bet arī cik atbildīga ir avio sabiedrība, ar kuru lidojam, vai viesnīca, kurā nakšņojam u.tml. Zviedru meitenes Grētas aktivitātes ir tikai viens no piemēriem jaunā paaudzes vērtību maiņai. Jāpiebilst gan, ka pietiekami radikāls piemērs. Viens no ieteikumiem, kā tūrisma uzņēmumiem piesaistīt klientus, ir kļūt zaļiem! Nozarē ir sastopami neskaitāmi piemēri ar dažādām uzņēmumu novērtēšanas sistēmām, zaļajiem sertifikātiem, balvām un atzinībām, kas liecina par sasniegto šajā jomā.
Maldivu vietā – Bulgārija vai Krima
Eiropieši pamazām kļūst videi daudz draudzīgāki, piemēram, tālo, starpkontinentālo ceļojumu vietā izvēloties atpūsties Eiropas ietvaros. Plašsaziņas līdzekļos tiek diskutēts par to, vai, lai baudītu jūru un sauli, tiešām nepieciešams doties uz Maldivu vai Karību salām vai izvēlēties līdzīgu pakalpojumu tuvākos galamērķos. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tādiem galamērķiem kā Horvātija, Bulgārija un Krima, atzīstot, ka arī tuvāk mājām iespējams atpūsties pietiekami labi. Gadījumos, kad tomēr jādodas tālākos ceļojumos, cenšamies apvienot darbu un atpūtu, uzturoties galamērķī ilgāk. Šajā kontekstā gan grūtāk spriest par Latviju, jo mēs neesam liels, starpkontinentāls galamērķis, un arī to Latvijas ceļotāju, kuri dodas starpkontinentālos lidojumos, nav tik daudz.
Sabiedriskā transporta nozīme
Viens no tūrisma un ceļošanas motīviem ir atpūta un dzīves baudīšana. Es nedomāju, ka cilvēki dabas aizsardzības vārdā sāks atteikties no ceļošanas vispār, tieši pretēji – pasaulē tūristu skaits ar katru turpina pieaugt. Tomēr ir veidi, kā ikviens no mums var būt dabai draudzīgāks ceļotājs. Viens no tiem ir sabiedriskais transports un, manuprāt, dzelzceļa transports Latvijā ir nepietiekami attīstīts un izmantots ceļojumos. Uzlabojot dzelzceļu infrastruktūru, satiksmes ātrumu, saskaņojot kustības sarakstus, varam būtiski samazināt automobiļu radītās emisijas. It sevišķi tas attiecas uz speciāliem tūristu vilcieniem un papildus reisiem uz lielākiem reģionāliem pasākumiem. Līdztekus pieaugs arī apmeklētāju skaits tajos objektos, kuri būs ātri un ērti sasniedzami ar sabiedrisko transportu.
Priekšroka pašmāju produktiem
Otrs veids, kā varam ceļot un vienlaikus domāt par vidi, ir priekšrokas došana vietējiem pakalpojumiem, produktiem, izstrādājumiem. Tirgū toni nosaka patērētājs – ja dosim priekšroku pašmāju ražojumiem, samazināsies nepieciešamība pēc importa produktiem, kuri jātransportē pāri visai pasaulei, kas arī atstāj būtisku ietekmi uz vidi.
Tehnoloģiju izmantošana darījumu tūrismā
Visbeidzot vēlos pieminēt, ka bez atpūtas braucieniem liels segments ir arī darījuma tūrisms. Šajā kontekstā der aizdomāties, vai mūsdienās joprojām nepieciešams tik daudz klātienes tikšanos un sapulču, uz kurām cilvēki lido teju no otra pasaules gala, ja ir pieejamas tik attīstītas tehnoloģijas un saziņas iespējas? Arī darījumu pasaule nav atrauta no vides un ekoloģijas, tāpēc, rīkojot konferences un sapulces, ir vērts aizdomāties par tehnoloģiskajām iespējām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
