Jebkuras valsts sociālai politikai jāmainās atbilstoši laikam un aktuālajai situācijai. Tas ir objektīvs process. Mūsdienās sociālā attīstība strauji mainīgajā pasaulē notiek vairāku faktoru ietekmē, piemēram, nabadzība un sociālā nesaderība; vides un sociālās problēmas, piemēram, alkoholisms, narkomānija; ģimenes vērtību sabrukums; pieaugoša noziedzība un sabiedrības neapmierinātība ar pastāvošo politiku; pieaugoša sieviešu loma sabiedrībā.
Vērtējot situāciju Latvijā, Tiesībsargs vairākkārt ir norādījis, ka mūsu valstī sociālā politika un izveidotā sociālās drošības sistēma nav atbilstoša mūsdienu apstākļiem. Sociālā atbalsta minimālie apmēri ir zem minimuma, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. Arī pabalstu apmēri nav balstīti aprēķinos, turklāt to apmērs nav pārskatīts gadiem, piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64 eiro ir nemainīgs kopš 2005.gada, bet trūcīguma slieksnis – 128 eiro – joprojām ir 2011. gada līmenī. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam ir piesaistīti gandrīz visi minimālie pensiju apmēri. Tomēr valstij neatkarīgi no tās attīstības līmeņa ir pienākums veikt pasākumus, lai, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus, panāktu sociālo nodrošināšanu vismaz minimālajā līmenī1.