Foto: Shutterstock
Iespējams, ka, diskutējot par klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanas dažādām detaļām, mēs, ja tā var teikt, reizēm aiz kokiem pazaudējam mežu. Proti, piemirstam par to, kā ar meža palīdzību kopumā varam mazināt klimata pārmaiņas jeb, citādi sakot, – kur mežā varam uzkrāt papildu oglekli?

Oglekļa daudzuma pieaugums, kas izraisa temperatūras paaugstināšanos, okeānu līmeņa celšanos u.c. nevēlamas sekas, neko nedarot, būs tāds, kāds tas bija aptuveni pirms 625 miljoniem gadu. Taču atšķirībā no tā laika mūsdienās cilvēki var ietekmēt pārmaiņu ātrumu un sekas, izmantojot arī mežu nozares iespējas.

Kā meža nozare var veicināt oglekļa uzkrāšanu? Lai uz to atbildētu, jāsaprot, kā ogleklis pārvietojas meža ekosistēmā. Konceptuāli viss ir vienkārši – koki (un citi augi) oglekli uzņem fotosintēzes procesā un uzkrāj savos stumbros, zaros, saknēs. Taču šie paši koki arī elpo (tātad oglekli izdala), tos kādi dzīvnieki apēd, pārstrādā, un ogleklis atkal nokļūst atpakaļ atmosfērā. Beigās gan koks pats, ja tam izdevies palikt neapēstam, gan tie, kas kokus ēd, dodas mūžīgajā mierā, sadalās un izdala oglekli. Tā ir noslēgta sistēma: cik oglekli uzņēma, tik izdala. Tāpēc ir jautājums – vai un kā panākt, lai noslēgtā sistēmā ogleklis uzkrājas vairāk?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!