Viesturs Ķerus: Mācību trauksme – premjera ziņojums un koku ciršanas noteikumi  (34)

Otrdien, 25. februāra, Ministru kabineta sēdē pēdējā brīdī tika iekļauts un arī apstiprināts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šī ziņojuma nodaļā "Lauksaimniecība" varam atrast šādu rindkopu: "Izstrādāts un atkārtoti izdiskutēts Valsts sekretāru sanāksmē regulējums par koku ciršanu un meža atjaunošanu, lai veicinātu meža ekonomisku, ekoloģisku un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Minētais regulējums izstrādāts pārdomāti, līdzsvarojot koku ciršanu ar produktīvu mežu atjaunošanu, kas sekmēs gan intensīvāku oglekļa piesaisti ilgtermiņā, gan veidos uzņēmējdarbības attīstības prognozējamību mežsaimniecībai."

Nezinu, kā šādi ziņojumi top. Saprotu, ka pats K. Kariņš tos neraksta, taču gribētos, lai premjers vismaz ir izlasījis un piekrīt visam tajā rakstītajam. Taču neatkarīgi no tā, vai šos teikumus K. Kariņš ir lasījis vai nē, šis ir ļoti nelāgs signāls par to, kā top un Ministru kabineta atbalstu iegūst dažādi dokumenti. Turklāt pieļauju, ka šis ziņojums arī kalpo Zemkopības ministrijai kā "mācību scenārijs", kā cauri Ministru kabinetam izdabūt pašus koku ciršanas noteikumu grozījumus. Ja šis bija eksperiments, tad grozījumu virzītāji var būt iepriecināti, taču mums pārējiem ir pamats lielām bažām. Redzam, ka pietiek ar dažām skaistām, bet faktos nebalstītām frāzēm, un, neiedziļinoties pamatojumā, Ministru kabinets būs gatavs ne tikai atbalstīt tievāku koku ciršanu, bet pat lepoties ar to, kā ar īpašu sasniegumu.

Pirmkārt, jāatgādina, ka Latvijas meži netiek ilgtspējīgi apsaimniekoti (par ko jau esmu rakstījis šeit). Zemkopības ministrijas iecerētie koku ciršanas grozījumi nevis veicinās mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet gluži pretēji – vēl vairāk attālināsies no šī mērķa. Ekonomiskās intereses mežu apsaimniekošanā pārmēru dominē jau šobrīd. Atļauja cirst jaunākus mežus radīs vēl lielākus draudus videi – pieaugs kailciršu platības, palielināsies mežu fragmentācija, samazināsies resnu koku un vecu mežu sastopamība, līdz ar to tiks degradētas meža sugu dzīvotnes. Īsāk sakot – noplicināsies Latvijas mežu dabas daudzveidība. Zemkopības ministrija nav ne objektīvi izvērtējusi šos draudus, ne piedāvājusi kompensējošus pasākumus, kas tiešām ļautu nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.

Var piekrist, ka rosinātie mežu atjaunošanas noteikumi varētu veicināt oglekļa piesaisti mežā, taču cilvēkam ir jādzīvo ļoti īpašā pasaulē, lai domātu, ka oglekļa piesaisti var veicināt, kokus ražīgākajos mežos cērtot ātrāk un to vietā iestādītajiem kokiem neļaujot izaugt lieliem. Jāatgādina, ka Zemkopības ministrija nav veikusi (vai vismaz publiskojusi) izvērtējumu, kā mainītos oglekļa piesaiste, ja grozītu tikai atjaunošanas noteikumus (t.i., noteiktu stingrākas prasības mežu atjaunošanā), bet ne koku ciršanas noteikumus.

Apgalvojums, ka "minētais regulējums izstrādāts pārdomāti", ja nebūtu lasāms ministru prezidenta oficiālā ziņojumā, varētu tikt uztverts kā skarbs sarkasms. Varu tikai atgādināt, ka pat oficiālajā noteikumu grozījumu anotācijā Zemkopības ministrija pinas pretrunīgos apgalvojumos (lasīt šeit). Mēģinot pārliecināt sabiedrību, ministrija klāsta nepatiesību (lasīt šeit). Ja regulējums būtu tik pārdomāts, vai tiešām tik grūti savus argumentus balstīt uz skaidriem faktiem?

Ministru prezidenta ziņojumu uzklausīs Saeima, tāpēc ceru, ka vismaz kāds no deputātiem norādīs K. Kariņam, ka noteikumu grozījumi, kas viņa ziņojumā tiek saukti par pārdomātiem, nav izvērtēti, radīs draudus videi, neveicinās ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un ka tos neatbalsta sabiedrības vairākums (lasīt šeit) un pat lielākā daļa meža īpašnieku (lasīt šeit).

Tāpat ceru, ka ministru prezidents pievērsīs šiem grozījumiem lielāku uzmanību nekā dažiem teikumiem savā ziņojumā. Pretējā gadījumā šie noteikumu grozījumi kļūs ne tikai par nopietnu draudu Latvijas dabai, bet arī par kliedzošu piemēru tam, uz cik vājas argumentācijas pamata balstīti noteikumi var iegūt Ministru kabineta atbalstu. Britu komiķis Džons Klīzs kādā intervijā reiz teica, ka līdz ar vecumu sagrūstot ilūzija, ka lēmumu pieņēmēji zina, ko dara. Es vēl esmu pārāk jauns, lai piedzīvotu šo vilšanos. Visas cerības uz jums, Kariņa kungs!