30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Ir pieņemti uzlabojumi arī elektroenerģijas NETO sistēmai, tādējādi to pilnveidojot, padarot pieejamāku elektroenerģijas ražotājiem un vecinot pašražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (AER). Grozījumi likumā sekmēs elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņa vajadzībām, no 2020. gada 1. aprīļa atbrīvojot elektroenerģijas NETO norēķinu sistēmas lietotājus no obligātā iepirkuma komponentes mainīgās daļas.
Izmaiņas šajos normatīvajos aktos, kas atbrīvos mājsaimniecību saules elektrostaciju īpašniekus no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) mainīgās daļas maksājuma par pašu saražoto elektroenerģijas apjomu, ir svarīgs solis atjaunojamo energoresursu (AER) un pašģenerācijas īpatsvara palielināšanai Latvijā. Šie grozījumi būtiski saīsinās atmaksāšanās periodu saules elektrostacijām, un no tā iegūs gan esošie saules elektrostaciju īpašnieki, gan tie, kas to tikai plāno uzstādīt.
Pašģenerācijas risinājumi ne tikai veicinās Latvijas iedzīvotāju interesi par alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu, bet arī palielinās neatkarību no citiem enerģijas resursiem un ļaus ietaupīt uz elektroenerģijas izmaksām. Šāds pavērsiens dos tik vajadzīgo stimulu lietotāju ikdienas enerģijas patēriņa paradumu maiņai, sniedzot iespēju kļūt aizvien energoefektīvākiem. Apstiprinātās izmaiņas arī būtiski ietekmēs uzstādīto Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu.
AER tirgus nozares attīstība Latvijā vel aizvien neatbilst Eiropas attīstības līmenim. Mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši un igauņi šādus AER projektus attīsta daudz aktīvāk, kas ir vienkāršs pierādījumus tam, ka arī Latvijai ir potenciāls, bet dažādu iemeslu dēļ attīstība ir lēna. Jo vairāk veiksmīgu piemēru mums būs, jo vieglāk būs pieņemt lēmumu par labu saules elektrostaciju uzstādīšanā un investīcijām AER. Viedoklis par neatbilstošu klimatu nav dzīvotspējīgs, ņemot vērā ka saules elektrostaciju uzstādīšanas apjomi, kas ir Skandināvijā un citur Eiropā ir ievērojami lielāki nekā Latvijā.
Šī brīža situācija parāda, arī to, ka ir būtiski sakārtot arī normatīvo aktu bāzi, kas attiecas uz saules elektrostaciju būvniecības procesu, radot vienotu izpratni visām iesaistītajām pusēm. Tas ne tikai atvieglotu šo procesu, bet reizē arī nodrošinātu kontroli un atbilstību standartiem, un tādējādi valsts izvairītos no patvaļīgas būvniecības un zemas pakalpojumu kvalitātes, kas varētu apdraudēt cilvēkus un viņu īpašumus.
Šogad ir sperts neliels solis AER atbalsta mehānisma pilnveidošanai, taču galvenais iemesls kūtrai tirgus attīstībai joprojām ir nesakārtota likumdošana, kā arī pagaidām nav paredzēts nekāda veida atbalsts uzņēmumiem – galvenajam tirgus attīstības dzinējspēkam, jo investēt elektroenerģijas ražošanā no saules enerģijas ir iespējams jebkuram uzņēmumam, ja tiek patērēta elektroenerģija un ir pieejama vieta uz jumta vai zemes, kur izvietot saules paneļus. Ieguldot saules enerģijā un uzstādot 1 kW (kilovatu) saules paneļus, tie gada laikā saražos vidēji 1000 kWh (kilovatstundas) elektroenerģijas. Saules paneļu atmaksāšanās laiks ir sākot no 7 gadiem, savukārt garantija tehnoloģijām ir 25 gadi, un tām praktiski nav uzturēšanas izmaksu, ļaujot saņemt elektroenerģiju 30-35 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
