2008. gada krīzes laikā strādāju ASV, investīciju bankā "UBS" – pasaules lielākajā tirdzniecības zālē, kur ar akcijām un obligācijām tirgojās tūkstošiem finansistu. Dienā, kad sabruka banka "Lehman Brothers", zālē valdīja haoss. Pieredzējušu amerikāņu baņķieru acīs spīdēja panika. Likās, ka murgam beigas nebūs nekad.
Arī mani mocīja šaubas – kas būs tālāk? Vai pasauli gaida pilnīgs sabrukums?
Katra akciju tirgus krīze ir atšķirīga. Vienu izraisa kredītu burbulis, otru terorakts, trešo ekonomiskā krīze Āzijā, ceturto karš un naftas cenu kāpums. Šobrīd tirgus krīt koronavīrusa iespaidā.
Un tomēr visas akciju tirgus krīzes ir līdzīgas. Pasaulē valda nedrošība un bailes. Uzņēmumi šūpojas uz bankrota robežas. Mūs bombardē viena slikta ziņa pēc otras līdz šķiet, ka labas ziņas nesagaidīsim nekad.
Krīzes brīdī ir vērts atcerēties, kā gāja iepriekšējās reizēs. Piemēram – kas notika pēc "Lehman Brothers" bankrota 2008. gadā?
ASV akciju tirgus vēl brīdi kritās. Tad sākās straujš kāpums. Kopš "Lehman" bankrota dienas ASV akciju tirgus vidējā peļņa bijusi 8% gadā (katri 1000 dolāri pārvērtušies 2500 dolāros).
Šis nav izņēmuma gadījums
Par spīti diviem pasaules kariem, Lielajai depresijai un virknei citu smagu krīžu, 20. gadsimta laikā pasaules akciju tirgi vidēji pelnīja ap 6 % gadā pēc inflācijas. Lai veiksmīgi ieguldītu, bija nepieciešama vien pacietība. Krīzes pāriet, bet cilvēki turpina strādāt un inovēt, uzņēmumi attīstīties un pelnīt, turklāt katra krīze arī atver jaunas iespējas biznesam.
Un tomēr – tirgus krīzes ir bīstamas. Nevis tiem, kas saglabā mieru, bet tiem, kuri baiļu iespaidā pieļauj kļūdas. Šodien apskatīsim trīs galvenās kļūdas, kas ieguldītājiem maksā dārgi krīzes situācijā:
Pārdot akcijas lēti, bet pirkt – dārgi
Kad akciju tirgus krīt, pavisam saprotams ir vilinājums pārdot akcijas, lai izvairītos no zaudējumiem. Pensiju plānu gadījumā pāriet no aktīvā uz konservatīvo pensiju plānu. Parasti tas tiek darīts ar pārliecību, ka izdosies pārziemot krīzi, bet tikko tā beigsies – atkal sākt ieguldīt.
Ja tirgus kustības būtu iespējams paredzēt, tad, protams, būtu izdevīgi pārdot akcijas pirms krīzes sākuma. Bet finanšu statistika rāda, ka konsekventi to darīt neizdodas pat lielākajiem pasaules ekspertiem.
Tā vietā mēs pārdodam akcijas tad, kad tirgus jau ir būtiski nokrities – par lētu cenu. Un pēc tam atkal pērkam par vēlu, tad, kad tirgus jau ir pakāpies – par dārgu cenu. Un rezultātā zaudējam naudu.
Krīzē visbiežāk pārdod tie, kuriem trūkst pieredzes – vai arī tie, kuriem steidzami vajag naudu. Finanšu statistika rāda, ka biežāk izdevīga būs sāvādāka stratēģija. Ja tu ieguldi atbilstoši savam vecumam, tad krīzes brīdī pieturies pie izvēlētā ceļa. Nekur nelēkā, bet saglabā mieru un turpini ieguldīt.
Turpini arī tad, ja tirgus krīt un krīt, un krīt, un šķiet, ka labāk nebūs nekad. Jo – tāpat kā vētras – krīzes nāk un aiziet. Ir svarīgi nepalaist garām brīdi, kad krīze beidzas un sākas strauja izaugsme.
Pārtraukt veikt jaunus ieguldījumus tādēļ, ka tirgus ir krities
Otra, saistīta kļūda ir pārtraukt veikt jaunus ieguldījumus tikai tādēļ, ka tirgū ir krīze. Tā sak' – pagaidīšu, kamēr situācija nomierināsies.
Parasti pareiza rīcība ir pretēja. Tirgus krīzes ir iespējas iegādāties akcijas par zemāku cenu. Ja vien rocība to atļauj, krīzē jāsaglabā līdzšinējo ieguldīšanas regularitāti. Ja ir rezerves, tad var būt izdevīgi pat ieguldīt vairāk.
Starp citu, tieši šo kļūdu Latvija pielaida iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Uz krīzes laiku iemaksas 2. pensiju līmenī tika samazinātas. Tieši tad, kad akcijas bija vislētākās, mēs praktiski pārstājām tās pirkt. Tikai tad, kad akcijas atkal kļuva dārgākas, atsākām regulāri ieguldīt.
Šī kļūda Latvijas iedzīvotājiem izmaksāja simtiem miljonu eiro. Krīzes dziļumos iegādāto akciju vērtība ir pieaugusi pat trīs, četras reizes.
No kļūdām ir jāmācās. Gan valsts līmenī, gan katram individuāli jāatceras – krīzes brīdī jāturpina ieguldīt, jo tieši tā iespējams iegūt akcijas par zemāku cenu.
Izvēlēties savam vecumam nepiemērotus ieguldījumus
Šī ir kļūda, kurai parasti "kājas aug" jau pirms krīzes. Visskaidrāk tā ir redzama pensiju pasaulē.
Dažkārt gados vecāki cilvēki (vecums 55-60+) iegulda aktīvos pensiju plānos, jo aizraujas ar straujo tirgus izaugsmi un grib pelnīt. Tad pienāk krīze. Portfelis krītas par 20-30% vai vairāk, bet līdz pensijai ir mēneši vai daži gadi. Tad ir jāizvēlas vai gaidīt, kamēr tirgus atkopjas, vai tomēr jau iet pensijā. Šāda situācija ir sāpīga, tādēļ, tuvojoties pensijai, ir svarīgi izvēlēties vecumam piemērotu pensiju plānu.
Citkārt gados jauni cilvēki tik ļoti baidās no krīzēm, ka visu mūžu iegulda konservatīvos pensiju plānos. Krīzes brīdī viņi nezaudē, bet ilgtermiņā viņu peļņa ir niecīga.
Gados jaunajam ir svarīgi apzināties, ka pensijai mēs krājam 40 gadus. Ja līdz pensijai ir vēl 10-15 gadi un vairāk, tad šodienas krīze ir iespēja, nevis bieds. Īstermiņa zaudējumi ir tikai skaitļi uz papīra, kuri neatstāj nekādu reālu iespaidu uz ikdienu. Jāturpina ieguldīt, lai līdz pensijai kapitāls spēcīgi augtu.
Runājot par "Covid-19" ietekmi uz tirgiem, jāatceras, ka šī nav pirmā pandēmija pasaules vēsturē.
20. gadsimta bīstamākā pandēmija bija tā saucamā "spāņu gripa", kas plosījās no 1918. līdz 1920. gadam. Tās rezultātā gāja bojā 17-50 miljoni pasaules iedzīvotāju. Tas ir daudz lielāks efekts nekā šķiet ticams koronavīrusa kontekstā, ņemot vērā mūsdienu medicīnu un preventatīvās darbības.
Ietekme uz akciju tirgu? Protams, to grūti izdalīt no ietekmes, ko atstāja Pirmā pasaules kara beigas. Tomēr starp 1918. gada janvāri un 1925. gada decembri ASV akciju tirgus pieauga vairāk nekā 10% gadā pēc inflācijas. Katri ieguldītie 1000 dolāri kļuva 2200 dolārus vērti.
Nav garantēts, ka ar koronavīrusu būs līdzīgi. Tomēr vēsture liecina, ka tirgus krīzēm piemīt vairāk līdzīgā nekā atšķirīgā. Saprātīgs ieguldītājs to ņem vērā un pieņem lēmumus ar mierīgu sirdi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
