Rihards Rāvis: 'Covid-19' krīzes laikā īpaši jādomā par valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem  (6)

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85% ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem – sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

Valdība ir nākusi klajā ar vairākām visnotaļ apsveicamām idejām ekonomikas stimulēšanai, īpaši uzsverot grūto situāciju tūrisma un viesmīlības nozarēs. Saprotams, ka lēmējvara var savām acīm redzēt tukšus restorānus un aizvērtās viesnīcas, taču lielu skaitu dīkstāvē nonākušu rūpnīcu Rīgas centrā neatradīsiet. Rūpniecība ir ekonomikas mugurkauls, kas nodrošina gan darbu servisu industrijai, gan nodokļu masu valstij, tādēļ tā ir īpaši jāsargā un jāatbalsta, ja vēlamies lai pēc šīs, cerams, īslaicīgās "Covid-19" radītās krīzes, ekonomika atgrieztos agrākajā ritmā. Ražojošie uzņēmumi nodrošina labi apmaksātas darbavietas reģionos, kur nav augsti apmaksātu servisa sektora darba iespēju – piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru ražotnes atrodas Tukumā, Jelgavā un Salaspilī. Ražojošās industrijas prasa augstus kapitāla ieguldījumus un milzīgu pieredzi darbības organizēšanā, tajās ir augstas ienākšanas robežas, turklāt eksportējošiem uzņēmumiem neizmērāma nozīme ir gadiem ilgi būvētai reputācijai, kas nozīmē, ka to darbību nevar apturēt un atsākt pēc valdības pieprasījuma. Šobrīd visā pasaulē paralēli cīņai ar vīrusu, notiek arī cīņa par inovatīvo un ražojošo uzņēmumu darbības saglabāšanu, valstu valdības teju sacenšas ar atbalsta programmām, jo ir īpaši svarīgi no krīzes iznākt kā stiprākajiem. Ja Latvija nespēs savus uzņēmumus un darbiniekus adekvāti atbalstīt šajā periodā, nodrošinot darbības nepārtrauktību, sekos ekonomikas sabrukums un liels emigrācijas vilnis, jo ārzemēs darbs būs.