20. marta vēlā vakarā Saeima ar savu balsojumu lēma par labu ēnu ekonomikas stimulēšanai Latvijā, kā arī iznīcināja veselu tautsaimniecības apakšnozari – "Gametech", jeb interaktīvās azartspēles. Tas viss notika vīrusa izplatīšanas ierobežošanas aizsegā – risinot fiziskās pasaules vīrusa izplatīšanās problēmu, deputāti ķērās pie izmaiņām virtuālajā.
Kādas sekas būs šim deputātu lēmumam? Pirmkārt, Latvijā strauji uzplauks interaktīvo azartspēļu ēnu ekonomika – nelicencētās spēļu vietnes darbosies ar vēl nepieredzētu apgrozījuma pieaugumu, bet nodokļu ieņēmumi budžetā būs nulle. Otrkārt, cilvēki tiks iestumti absolūti nedrošu nelicencēto azartspēļu vidē, kur spēlētājs netiek pasargāts no pārmērībām spēlē un krāpšanas.
Ēnu ekonomikai durvis vaļā
Deputāti pārvilka treknu svītru pāri visam, kas līdz šim Latvijā bija darīts, lai apkarotu nelegālās azartspēļu vietnes. Pateicoties intensīvai sadarbībai starp ministrijām, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju, bankām un "Gametech" nozari, pēdējos pāris gadus legālo, nodokļus maksājošo spēļu operatoru ieņēmumu īpatsvars Latvijā beidzot kļuva lielāks par to, ko apgroza nelegālās "online" vietnes.
Finanšu ministrijas dati liecina, ka patlaban, kad Latvijā pakalpojumus sniedz deviņi licencētie interaktīvo azartspēļu operatori, nelegālais "online" spēļu tirgus pie mums joprojām veido ap 38% no kopējā azartspēļu tirgus. Tie ir aptuveni 33 miljoni eiro, kurus Latvijas iedzīvotāji iegulda ārvalstu spēļu uzņēmumos, un no kuriem netiek maksāti nodokļi valsts budžetā. Pateicoties Saeimas deputātu balsojumam, šis pelēkais tirgus pieaugs līdz 100% jeb par desmitiem miljonu.
Pilnībā izskaust nelegālo spēļu piedāvājums nav iespējams, to pierāda gan patreizējā situācija, gan pieredze visās, uzsveru, visās pasaules valstīs. Taču kopīgi gan nozarei, gan valsts institūcijām būtu jāvirzās uz to, lai maksimāli samazinātu šo nelicencēto operatoru darbību. Tas ir nepieciešams gan lai apkarotu ēnu ekonomiku, gan lai pasargātu spēlētājus no krāpšanas, datu aizsardzības un citiem riskiem.
Latvija ir vienīgā valsts, kas pretēji jebkādai Covid 19 mesto izaicinājumu un ekonomikas loģikai ir aizliegusi licencēto "online" azartspēļu tirgu. Vēl pirms pāris nedēļām Saeimas finanšu un budžeta komisijā uzstājās nozares eksperte, lektore no Zviedrijas Anna Sofija Olsona (Ann-Sofie Ollson), kura uzsvēra, ka no valsts puses ir būtiski ieviest sabalansētu regulējumu, kas nodrošinātu kontroli un ierobežojumus, vienlaicīgi nepadarot licencēto operatoru piedāvājumu nekonkurētspējīgu. Pretējā gadījumā spēlētāji arvien vairāk izvēlas izmantot nelegālo azartspēļu operatoru vietnes. To apliecina daudzu valstu pieredze.
Nav šaubu, ka pēc šāda Latvijas parlamenta lēmuma nelicencētie azartspēļu operatori sāks masīvas reklāmas kampaņas, piesaistot spēlētājus no Latvijas. Vieta tukša nepaliks. Tāpat nav šaubu, ka visus tos spēlētājus, kuri būs aizgājuši uz nelegālajām vietnēm, būs grūti vai pat neiespējami atgriezt pie legālajiem operatoriem.
Nelegālo "online" vietņu spektrs ir plašs. No citās Eiropas valstīs reģistrētiem lieliem uzņēmumiem, līdz Kirasao salā reģistrētiem un de facto bez jebkādas uzraudzības esošiem Austrumu kaimiņvalstu darboņiem. Kam ir izdevīga šāda ārzemju azartspēļu uzņēmumu lobēšana?
Ir pilnīgi skaidrs, ka nozares ieņēmumus samazinot līdz nullei tā faktiski tiek iznīcināta. Krīžu laikā kritums azartspēļu uzņēmumiem ir daudz straujāks, nekā ekonomikai kopumā, jo nozare dzīvo no tiem līdzekļiem, kurus cilvēki atvēl izklaidei, tas ir brīvajiem līdzekļiem. Pie finanšu grūtībām tieši šie līdzekļi tiek samazināti kā pirmie. Operatoru dati uzrāda, ka jau dažas dienas pēc 14. marta, kad valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, interaktīvo azartspēļu vietnēs vidējais diennakts aktīvo spēlētāju skaits ir krities par 26%. Tas apliecina arī to, ka mainoties ekonomikas situācijai, cilvēki maina arī savus izklaides paradumus.
Mīnus 20 miljoni no valsts budžeta
To, ka nozare, kas ienes budžetā nodokļus, tiks uz ilgu laiku apturēta, apliecina 2008. gada Latvijas krīzes pieredze. 2009. gadā salīdzinot ar 2007. ieņēmumi no azartspēļu organizēšanas Latvijā kritās par 53%. IKP kritums, kas neapšaubāmi bija ārkārtīgi smags, procentuālā izteiksmē tomēr bija 20% robežās jeb 2.5 reizes mazāks. Lai atkal sasniegtu 2007. gada ieņēmumu līmeni, nozarei bija vajadzīgi 10 gadi.
Ir pilnīgi skaidrs, ka pie nulles ieņēmumiem un plaukstoša nelicencētā azartspēļu tirgus, nozares atdzimšana ir ļoti apšaubāma, un ienākumu valsts budžetā no tās nebūs, naudu apgrozīs ēnu ekonomika.
Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrības biedri 2020.gadā dažādu nodokļu veidā bija plānojuši iemaksāt valsts budžetā nepilnus 20 miljonus eiro. Ar šo summu pietiktu lai lielākas algas saņemtu trešdaļa no visiem valsts medicīnas iestādēs strādājošajiem.
Laikā, kad visa valsts ekonomika pārcieš ļoti smagu krīzi, kuras patieso apmēru mēs varēsim saprast vien pēc dažiem mēnešiem, bet Saeima pat epidēmijas laikā atsakās paaugstināt algas mediķiem, deputātu lēmums par veselas tautsaimniecības nozares iznīcināšanu un ēnu ekonomikas stimulēšanu nudien nav izprotams.
Spēlei vairs nebūs noteikumu
Ar savu lēmumu Saeima ne tikai plaši pavēra durvis ēnu ekonomikai. Deputāti arī pārsvītroja visu, kas Latvijā bija izdarīts, lai pasargātu tos cilvēkus, kuriem ir iespējamas azartspēļu atkarības problēmas. Visu, kas bija izdarīts, veidojot atbildīgu spēles vidi un izstrādājot efektīvu nozares regulējumu, lai minimizētu atkarības problēmas.
Azarts kā emocija cilvēkos neizzudīs līdz ar deputātu balsojumu. Arī ar to saistītā izklaide turpinās eksistēt. Ar vienu atšķirību – tā būs nelegāla un nedroša, tāda, kas darbojas bez jebkādiem noteikumiem, kurai nerūp nedz spēlētājs, nedz valsts kurā notiek spēle.
Pēc parlamenta balsojuma, visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas kā izklaides veidu izvēlas interaktīvās azartspēles, turpmāk jāizmanto Latvijā nelicencēto operatoru pakalpojumus. Tādu operatoru, kuri nepakļaujas Latvijas jurisdikcijai, nekādā veidā nepasargā spēlētājus no pārmērībām, kā tas uzlikts par pienākumu Latvijā licencētiem operatoriem. Arī tie 6 700 cilvēki, kuri bija ievietojuši sevi pašatteikušos reģistrā, kura ieviešanu "Gametech" nozare ir atbalstījusi no pirmās dienas, vairs nebūs nekādā veidā pasargāti, jo nelicencētajās vietnēs reģistrs nedarbojas. Mums visiem atliek vien cerēt, ka cilvēki nekritīs "pelēko" komersantu vilinājumā, kas var beigties visai traģiski.
Internetā aizliegumi nestrādā. To līdz šim saprata visi, arī valsts pārstāvji. Nav iespējams aizliegt interaktīvās azartspēles, kuras tiek organizētas interneta vidē. Tas kas ir iespējams – aizliegt to interaktīvo azartspēļu daļu, kura ir godīga un atbildīga savās attiecībās ar valsti un spēlētāju. To daļu, kas maksā nodokļus valsts budžetā un nodrošina atbildīgu spēles vidi, ierobežojot spēlētāju iespējas un liedzot spēli pie mazākām aizdomām par pārmērīgumu. Tieši to pagājušajā nedēļā arī izdarīja Saeimas deputāti.
Apdraudēti 6 700 cilvēku
Mūsu valstī darbojas deviņi licencēti interaktīvo azartspēļu operatori. Šī nozare ir strikti regulēta, to 24 stundas diennaktī uzrauga speciāla inspekcija. Visi licencētie operatori ievēro noteikumus, kurus valsts ir uzlikusi nozarei. No valsts puses ir uzliktas arī obligātas prasības par rīkiem, ar kuriem licencētās interaktīvo azartspēļu vietnēs tiek veidota spēlētājiem droša vide, un līdz minimuma tiek mazināti atkarību riski t.sk. visaptverošs pašatteikušos personu reģistrs, kurā ikviens cilvēks, kuram ir potenciālas atkarības problēmas var sevi ievietot.
Pēc tam, kad persona iekļauj sevi pašatteikušos reģistrā, tā netiek ielaista nevienā fiziskajā azartspēļu vietnē, kā arī tai tiek liegta piekļuve licencēto operatoru azartspēļu vietnēs. Tādejādi atkarības risks tiek būtiski samazināts. Kopš janvāra šajā reģistrā sevi ievietoja jau 6 700 personas. Reģistra izveide ir labākais lēmums kas nozares ietvaros pieņemts pēdējo 25 gadu laikā. Tas ir viens no efektīvākajiem rīkiem, kas liedz problemātiskajiem spēlētājiem piedalīties jebkādās legālās azartspēlēs. Uzsvars uz vārdu legālās.
Ar savu lēmumu deputāti tikko likvidēja visu Latvijas legālo interaktīvo azartspēļu nozari, un visiem, tai skaitā tiem, kas ir ievietojuši sevi reģistrā, tagad atliek tikai viena iespēja – spēlēt nelegālajās vietnēs, kurās nedarbojas nedz pašatteikušos reģistrs, nedz citi atbildīgās spēles rīki.
Neizliet bērnu kopā ar ūdeni
Saeimai ir iespēja labot pieļauto kļūdu. Tam gan ir maz laika, jo nelegālo online vietņu operatori visticamāk jau pārplāno savus reklāmas budžetus, liekot īpašu uzsvaru uz Latviju, kur tiem pēkšņi ir pavērusies nebijusi iespēja straujai darbības paplašināšanai.
Aicinām deputātus ieklausīties mūsu un ekspertu argumentos un nepieļaut nekontrolētu ēnu ekonomikas pieaugumu interaktīvo azartspēļu segmentā, kā arī pasargāt spēlētājus Latvijā tāpat, kā tas notiek citās valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
