Redzam nepieciešamību jau šobrīd rosināt diskusiju par to, kāds būs nekustamā īpašuma tirgus pēc šīs krīzes. Vai tā izejas punkts būs tirgus sabrukums un ekstrēmas cenu korekcijas?
Virkne ekspertu paredz, ka vīrusa izraisītā pandēmija nekustamā īpašuma tirgū radīs līdzīgu situāciju kā 2008./ 2009. gadā pieredzēto. Tomēr vērts atzīmēt, ka ekonomiskais konteksts un arī situācija nekustamā īpašuma tirgū šobrīd un 2008./ 2009. gadā atšķiras dramatiski. Viena no 2008. gada būtiskākajām problēmām bija pārāk daudz kredītņēmēju, kuriem savas saistības pildīt ilgtermiņā nebija nekādu izredžu, tomēr par spīti tam viņi spēja saņemt kredītus nekustamā īpašuma iegādei, "pateicoties" banku savstarpējai sacensībai un pieticīgajām risku novērtēšanas praksēm. Tāpēc, sākoties globāla mēroga recesijai, nekustamā īpašuma tirgus kāršu namiņš sabruka. Prakse kreditēšanas tirgū un aizņēmēju struktūrā šobrīd ir radikāli atšķirīga.
Lai gan šobrīd neviens neņemas prognozēt kopējo iespaidu, kādu "Covid-19" atstās uz globālo ekonomiku, ir skaidrs, ka neskarts nepaliks neviens no tautsaimniecībai būtiskajiem sektoriem. Arī nekustamā īpašuma tirgus skaudri izjutīs mājsaimniecību sarūkošo ienākumu un ietaupījumu ietekmi kā daudz zemākus pārdošanas apjomus, īpaši tā dēvētajā ekonomiskajā segmentā. Proti, ekonomiskā segmenta pircējus pandēmija ietekmē tūlītēji un tieši, liekot atlikt visdrīzāk ilgi loloto lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi. Tai pat laikā ekskluzīvā segmenta pircējiem visbiežāk ir privilēģija saglabāt ilgtermiņa skatu, izstrādājot savu aktīvu saglabāšanas plānu, kurā bieži ietilpst arī portfeļa diversifikācija ar nekustamā īpašuma iegādi. Nav noslēpums, ka Latvijā ekskluzīvo īpašumu segmentā cenas un arī darījumu skaits pēdējo gadu laikā turējies zemā līmenī. Arī pārdošanas cikls šī segmenta īpašumiem ir ievērojami garāks par ekonomisko segmentu – tie ir vidēji deviņi mēneši.
Tas nepieciešams, lai rūpīgi izvērtētu un izpētītu visas ar nekustamā īpašuma iegādi saistītās nianses – sākot no projekta kvalitātes un attīstītāja reputācijas līdz pat iesaistītajām pusēm – attīstītāja, celtniecības kompānijas, piesaistītajiem arhitektiem un dizaineriem. Ja sekosim Ķīnas piemēram Covid-19 krīzes norisē, tad šoka periods Latvijas ekonomikā būs relatīvi īss, pēc kā varētu sekot strauja atlabšana, un tādējādi pircēju aktivitāte ekskluzīvo īpašumu segmentā ievērojami nemainīsies.
Tomēr, kamēr atrodamies krīzes epicentrā un joprojām neesam sasnieguši zemāko punktu, liela nozīme būs arī tam, par kādu risinājumu piemērošanu ekonomikas stimulēšanai lems valdība. Pesimistisks attīstības scenārijs iezīmē arī ilgāku nestabilitātes periodu un negatīvas cenu korekcijas. Tādējādi arvien negatīvākā ekonomikas attīstības perspektīva ietekmēs arī kreditēšanas nosacījumus, piedāvājuma samazinājumu un projektu kvalitāti. Tādējādi nekustamā īpašuma tirgū varētu iestāties sastingums, un atlabšanai būtu nepieciešami gadi.
Stingra monetārā un fiskālā politika un pieprasījuma veicināšana palīdzētu ne tikai ekonomikai kopumā, bet arī nekustamā īpašuma tirgum atgūties no šoka vēl šī gada laikā. Tāpēc – lai ari šobrīd pārdzīvojam vēl nebijuša mēroga izaicinājumus, šī ne tuvu nav situācija, ar ko saskārāmies 2008. gada krīzes laikā. Ekonomikas atlabšana un iedzīvotāju pārliecība par nākotni lielā mērā būs atkarīga no valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, strādājot ciešā sadarbībā ar nozaru asociācijām un uzņēmējiem, atrodot labāko veidu, kā adresēt šī laikmeta izaicinājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
