Šobrīd piedzīvojam procesu, ko mūsdienu paaudze nav pieredzējusi. Valda apjukums un bailes, kas izraisa daudzas straujas un nepārdomātas darbības. Tas ir raksturīgi cilvēka dabai un saprotami. Tomēr ir svarīgi saglabāt vēsu prātu un nepieļaut tādus nekontrolētus procesus, kuru sekas vēlāk būtu grūti labojamas. Covid-19 tomēr nav mēris vai ebola, un diez vai gaidāmo ekonomisko lejupslīdi var kaut nedaudz salīdzināt ar notikumiem, kam cauri gājuši mūs vecvecāki un viņu vecāki – diviem pasaules kariem 20 gadu laikā, īpašumu nacionalizācijai, izsūtīšanai uz Sibīriju un bēgļu gaitām. Jau aizmirsušies arī tukšie veikali, pārtikas taloni un nepakurinātie dzīvokļi Padomju Savienības sabrukuma laikā.
Saeima ir pieņēmusi likumu Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību un tā 16. pantā ir iekļautas dažas normas, kuru mērķis ir bremzēt uzņēmumu maksātnespēju un piedziņas procesus (līdz 1. septembrim aizliegta maksātnespējas pieteikumu iesniegšana un pirms piedziņas uzsākšanas nepieciešams 60 dienu brīdinājums). Tomēr šīs normas nav pietiekamas, lai nepieļautu, ka aizdevēji ļaunprātīgi izmanto situāciju un burtiski atņem īpašumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka gan šobrīd, gan tuvākajā nākotnē, pārdodot izsolēs jebkādu mantu, nebūs iespējams par to iegūt atbilstošu tirgus cenu. Tas nozīmē, ka kreditors varēs paturēt īpašumu, bet aizņēmējs vēl paliks parādā. Labi atceramies ar ko šāda situācija beidzās pēc iepriekšējās krīzes. Šaubos vai Latvija varētu izturēt vēl vienu emigrācijas vilni.
Pieņemtais likums neatrisina divas galvenās problēmas: (1) neaizliedz aprēķināt soda sankcijas par maksājumu kavējumu un (2) neaizliedz uzteikt kredīta līgumus, un pieprasīt visas kredīta summas atmaksu nekavējoties. Nav nekādas jēgas, ja uz dažiem mēnešiem ir aizkavēta piedziņas uzsākšana vai maksātnespējas pieteikuma iesniegšana pret Jums, ja pēc šī moratorija beigām uzreiz būs jāatmaksā visa kredīta summa, turklāt ja tai vēl būs uzkrājušies milzīgi nokavējuma procenti un līgumsodi.
"Swedbank" ir paziņojusi, ka piešķirs kredīta brīvdienas līdz gada beigām. Tomēr bez lielajām bankām tirgū ir ļoti daudzi citu aizdevēju, kuru rīcība var nebūt tik godprātīga un kuri varētu nepakļauties sabiedrības spiedienam. Tāpēc šis jautājums ir jārisina ar likuma palīdzību. Finanšu ministrs intervijā žurnālistam Jānim Domburam norādīja, ka Finanšu ministrija seko līdzi situācijai, un gadījumā ja sakrāsies pietiekams daudzums sūdzību par kreditoru tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, tikšot īstenoti attiecīgi soļi. Taču kā palīdzēsim tiem, kas jau būs kļuvuši par upuriem, lai veidotu šo sūdzību "kritisko masu"? Vai nebūtu laiks veikt noteiktas proaktīvas darbības, nevis tikai reaģēt uz arvien jauniem negatīviem notikumiem, ko diezgan viegli bija iespējams paredzēt jau iepriekš?
Uzskatu, ka likumā Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem ir nekavējoties jāievieš šādas normas:
Jāierobežo visa veida procentu piemērošana (gan parasto procentu, gan nokavējuma, gan līgumsodu un tamlīdzīgu maksājumu), cik vien tie kopumā pārsniedz Civillikumā noteiktos likumiskos procentus 6% gadā.
Jāaizliedz pieprasīt nekavējošu parādu atmaksu pirms termiņa sakarā ar maksājumu kavēšanu vai citiem līguma pārkāpumiem, izņemot mantas nobēdzināšanu.
Var apsvērt arī jautājumu par pamatsummas maksājumu atlikšanu uz laiku. Citiem vārdiem sakot, kredītu piedziņa ir jāpārslēdz gaidīšanas režīmā, līdz brīdim kad situācija kļūs skaidrāka. Saprotams, ka jāveic arī pasākumi, lai atbalstītu kredītu devējus un nepieļautu to bankrotus. Tomēr šādus pasākumus valdībai un Latvijas Bankai būtu vieglāk risināt, nekā palīdzēt katram kredīta grūtībās nonākušam cilvēkam vai uzņēmumam. Savukārt nerīkošanās izmaksās daudz dārgāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
