Šī brīža pandēmijas Covid-19 radītās trauksmes dēļ pastāv liela neziņa par to, kas notiks rītdien. Šobrīd ir novērojams cenu dempings, kas rezultātā tik un tā novedīs pie lieliem zaudējumiem un cilvēku atlaišanas. Situāciju vēl izaicinošāku padara nozarē jau iepriekš samazinātie ieguldījumi (sakarā ar ES fondu izbeigšanos). Tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka pandēmija, lai arī pastarpināti, tomēr ietekmēs arī ceļu būves nozari.
Mūsu lielākais izaicinājums šobrīd ir noturēt saimniecisko darbību, rast iekšējās rezerves efektivitātē un ražīgumā. Sakarā ar to, ka darbojamies arī Lietuvā, pašlaik ir apgrūtinoši organizēt darbus no Latvijas, jo ir ierobežota piekļuvei objektiem Lietuvā. Ar šādu problēmu šobrīd visdrīzāk saskaras lielākā daļa būvniecības uzņēmumu, kas savus pakalpojumus eksportē. Eiropas valstu rīcība, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ir atbalstāma, taču ir jābūt izstrādātam starpvalstu sadarbības modelim, vismaz Baltijas līmenī, lai neapstādinātu to nozaru darbību, kas var neatkarīgi darboties arī pandēmijas apstākļos, un viena no tām ir ceļu būve. Uzskatām, ka šīs problēmas risināšanai nekavējoties būtu jāķeras klāt Satiksmes un Ārlietu ministrijai, citādi laiks iet un tas var radīt zaudējumus nozarei.
Par materiālu piegādēm runājot, esam izstrādājuši arī alternatīvus plānus, kā mazināt materiālu trūkumu, kas būtu jāpiegādā no ārvalstīm, bet, protams, visu paredzēt nevar, un par to arī jau laikus informējam pasūtītājus. Domājams, ka esam no tā pasargāti, jo liela daļa izmantojamie materiāli tiek ražoti tieši Latvijā, kas ir arī viens no būtiskiem apstākļiem šajā situācijā. Uz šo brīdi atsevišķiem pasūtītājiem ir nogaidoša pozīcija attiecībā uz projektu realizāciju, jo tas ir atkarīgs no valdības lēmuma par finansējuma pieejamību.
Augstākminētie apstākļi attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem – kuriem sokas labāk, kuriem sliktāk, bet visi mēģina atrast iekšējos resursus, lai spētu turpināt strādāt un nodrošināt saimniecisko darbību. Bet jāatzīst, ka ļoti būtiska ir valdības iesaiste naudas plūsmas stimulēšanā.
Potenciāli redzam, ka valdībai šobrīd būtu jādara viss iespējamais, lai sildītu valsts ekonomiku un lai mēs izvairītos no neatgriezeniskām uzņēmumu slēgšanām, kas, savukārt, var atstāt iespaidu arī uz infrastruktūras būvniecību ilgtermiņā. Domāju, ka tagad ir īstais brīdis veicināt investīciju ieplūšanu no valsts puses infrastruktūras objektos, lai stimulētu naudas plūsmu, pretējā gadījumā sekas būs bēdīgas. Piemēram, Itālijā, kur šobrīd notiek īpaši bīstama un nekontrolējama pandēmijas izplatība, ceļu būve ir atstāta kā nozare, kas joprojām darbojas un vismaz nedaudz, bet silda ekonomiku.
Pati situācija ir ļoti saspringta un, ja apstāsies naudas plūsma, var iestāties arī šobrīd neprognozējama cilvēku rīcība. Negribētos to piedzīvot. Mēs kā viens no nozares spēlētājiem ievērojam sociālo atbildību un vēl neesam pieņēmuši nekādus radikālus soļus izmaksu samazināšanā, tikai, protams, ļoti augstā līmenī rūpējoties par darbinieku drošību (maksimāla distancēšanās, dezinfekcija, aizsarglīdzekļi u.c.).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
