Lai palīdzētu uzņēmējiem vieglāk pārdzīvot slimības Covid-19 radītās negatīvās ekonomiskās sekas, Latvijas valdība ir radījusi dažādus atbalsta mehānismus, kurus galvenokārt īsteno Valsts ieņēmumu dienests (VID). Šeit runa ir par dīkstāves pabalstiem, kā arī nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumiem.
Jau šobrīd šos instrumentus aktīvi izmanto pārsvarā apkalpojošajās nozarēs strādājošie uzņēmumi, taču ir skaidrs, ka jau drīz vien tie būs nepieciešami arī ražotājiem, eksportspējīgām kompānijām, kas ir mūsu valsts tautsaimniecības mugurkauls.
Ir tikai loģiski, ka šā atbalsta saņemšanai ir noteikti strikti kritēriji, kurus VID arī piemēro, jo pretējā gadījumā mēs ātri vien nonāktu situācijā, kad iztērēti tiek daudzi miljoni eiro, valsts kase ir tukša, bet tautsaimniecībai labuma nekāda. Šeit mēs nonākam pie stāsta par to, kāpēc katrā valstī, arī Latvijā svarīga ir labprātīga nodokļu nomaksa. Šodien daudz tiek dzirdēts, ka VID piemēro valdības noteiktos kritērijus pārāk punktuāli, ka pabalstiem vajadzēja būt lielākiem, ka nevajag pievērst uzmanību tam, ka nav bijusi pārāk apzinīga nodokļu nomaksa iepriekšējā periodā, ka palīdzēt vajag teju visiem un tamlīdzīgi. Tas nav un nekad nebūs iespējams! Vispirms jau jāteic, ka jebkuram atbalsta mehānismam jēga ir tikai tad, ja nodokļus maksā visi. Tāpat nevar būt situācija, ka uzņēmums nav pilnībā pildījis savas saistības pret valsti, bet uz pabalstiem mēģina pretendēt – tas nav ne ekonomiski iespējami, ne arī godīgi. Domāju, daudzi uzņēmēji man arī piekritīs, ka jau dažus pēdējos gadus VID pēc būtības izvērtē katru konkrēto gadījumu un neizturas pret uzņēmējiem kā pret noziedzniekiem, kā tas ir bijis iepriekšējos gados.