Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas. Otrkārt, šis ir tests platformu piedāvāto projektu kvalitātei, noslēgto dokumentu spēkam, kā ari izvērtēšanas un pārvaldes procedūru atbilstībai. Pat lielākās Baltijas valstu platformas ir bijušas spiestas īstenot vērienīgas iekšējas reorganizācijas un komunikācijas kampaņas, lai saglabātu investoros mieru un uzticību. Savukārt platformas, kas ir jau pirms šīs krīzes flirtējušas ar investoriem uz krāpniecības robežas, sākušas izmantot Covid-19 kā atrunu, lai durvis slēgtu. Tā, piemēram, savstarpējo ieguldījumu platformā "Mintos" martā darījumu apmērs ir nokrities vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar situāciju februārī. Savukārt platforma "Gruupeer" investoriem vairs neļauj izņemt naudu, un Rietumeiropas privātie investori par viņu darbības pārbaudi ir vērsušies policijā. Mazākas platformas, kā, piemēram, "Monethera", ir paziņojušas, ka savu darbību pārtrauc, atstājot daudzus investorus lielā neziņā.
Savā ziņā šī pandēmijas krīze ir nozarei pat labākas zāles, nekā regulācija, kas tai jau sen bija nepieciešama. Šī krīze arī investoriem ļaus ātri un efektīvi atsijāt tās platformas, kas darbojas pārdomāti, ētiski un profesionāli, no tām, kas savā darbībā nav bijušas līdz galam godprātīgas. Mans minējums, ka platformu skaits tuvāko mēnešu laikā Baltijas valstīs samazināsies vismaz uz pusi. Diemžēl šī arī būs bijusi sāpīga mācība daudziem investoriem, kas noteikti ir vai vēl zaudēs savus ieguldījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
