Atšķirībā no 2008. gada ekonomiskās krīzes, kas daudzus iesēdināja sabiedriskajā transportā, šoreiz cilvēki no tā izvairās un izvēlas palikt mājās vai pārvietoties automašīnās. Nedrošība liek cilvēkiem izpirkt pārtikas veikalus un ASV ir palielinājusies ieroču pārdošanas apjomi. Palielinās arī vienreizlietojamo trauku patēriņš. Antibakteriālo līdzekļu lietošana, kas ir ļoti strauji pieaugusi, ilgtermiņā var veicināt antibiotiku rezistenci, kas mūs var padarīt vēl ievainojamākus pret līdzīgu vīrusu izplatību.
Aicinot cilvēkus ievērot telpisko distancēšanos, ierobežojot mobilitāti un atsevišķu uzņēmumu, piemēram, lielveikalu, lidostu, kinoteātru darbību, kā arī samazinoties patēriņam, ir palēnināta pasaules ekonomika. Šīs izmaiņas ne tikai mazina cilvēku ienākumus un apdraud mūsu pensijas sistēmu stabilitāti, bet arī stimulēs vietējās iniciatīvas un atbalstu vietējiem mazajiem uzņēmējiem. Mani novērojumi liecina, ka cilvēki arī Latvijā lielveikalu vietā dodas uz mazajiem veikaliņiem, lai iegādātos sev ikdienas preces, bet globālā tūrisma vietā, apmeklē Latvijas dabas takas. Šāda uzvedība mūs tuvina cilvēkresursu un vides daudz saudzējošākajai aprites ekonomikai, kas uzsver resursu izmantošanu pēc iespējas tuvāk mūsu dzīves vietai, nevis – kā esam pieraduši daudzos sektoros – izejvielas ražot vienā pasaules malā, produkta salikšanu veikt otrā pasaules malā, un piegādāt gala rezultātu uz vēl trešo pasaules nostūri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
