Maksātnespējas risks pašlaik pieaug strauji un praktiski visās nozarēs. Pāriet uz priekšapmaksu nozīmē zaudēt klientus, padarot pandēmijas izraisītās krīzes sekas vēl smagākas. Tādēļ ir svarīgi saglabāt mieru un atcerēties, ka īstermiņa likviditātes problēmas ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ ne vienmēr nozīmē klientu bankrotu. Šādos apstākļos lēmumi ir jābalsta uz visu pieejamo informāciju. Savukārt informācijai ir jābūt precīzai un aktuālai. Esam apkopojuši ieteikumus rīcībai uzņēmējiem pandēmijas skartajās valstīs.
1. Saglabāt mieru
Situācijā, kad vairs nevar paļauties uz vēsturisko sadarbību un finanšu pārskatiem, kuri atspoguļo situāciju kāda bija uzņēmumā pirms 16 mēnešiem, uzņēmumi mēdz asi reaģēt uz jebkuru informāciju par sadarbības partnera finanšu stāvokli. Tādēļ, vērtējot informāciju, par sadarbības partneru kavētajiem maksājumiem, "Creditinfo" grupa rekomendē uzņēmumiem ņemt vērā ne tikai kavējuma faktu, bet arī kavējuma ilgumu un summu. Savukārt, slēdzot individuālas vienošanās par maksājuma termiņu pagarināšanu, vai rēķinu apmaksu pa daļām, kredītbiroja lietotāji iekļauj attiecīgo pazīmi arī kredītbiroja datubāzē, lai informācijas saņēmējam būtu skaidrs konteksts, kurā parāds ir radies un atrodas pašlaik. Šādā veidā kredītbiroja datu apmaiņas sistēmā tiek atsijāti tie uzņēmumi, kuri ar saviem piegādātājiem/ kreditoriem problēmas risina, no tādiem, kas atsakās no problēmu risināšanas.
Piemēram, banku nozarē ir pieņemts ziņot par visiem kredītu maksājumu kavējumiem, kas ir vecāki par 60 dienām un par parāda summu, kas pārsniedz 150 eiro. Taču, atliekot maksājumus caur "kredītu brīvdienām" vai cita veida kredītmaksājumu "moratoriju", kavējums netiek fiksēts, nebojājot kredītvēsturi. Savukārt citas pazīmes, kuras norāda uz to, ka līgums ir pārskatīts, datu devējs parasti norāda tā, lai neradītu negatīvas un neatgriezeniskas sekas aizņēmējiem, kuri nevar izpildīt saistības pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ.
2. Pārvērtēt kredītlimitus
Lai gan kredītlimitu samazināšana notiek daudzos uzņēmumos, to pamatā dažkārt ir subjektīvi faktori, nevis precīza un aktuāla informācija. Saņemot informāciju par sava sadarbības partnera parādiem citiem uzņēmumiem, kuri tiek ilgstoši kavēti vai arī kur vienošanās par atliktajiem maksājumiem netiek pildītas, palīdzēs uzņēmumiem labāk sadalīt ierobežotos apgrozāmā kapitāla resursus starp klientiem.
Uzņēmumiem, kuri kredītriska vadīšanai izmanto uzņēmumu kredītreitingus, būtu jāņem vērā, ka straujas ekonomikas bremzēšanās apstākļos, kredītreitinga prognozētā defolta varbūtība būs optimistiskāka par patieso, taču reitings turpinās precīzi kārtot uzņēmumus pēc to kredītriska. Tas nozīmē, ka sakārtojot savus klientus pēc to kredītreitinga, uzņēmēji gūst vēl vienu atskaites punktu, lai saprastu, kuriem no klientiem vērts saglabāt kredītlimitus.
Situācijā, kad tirgus strauji mainās uz leju, kredītriska vadība patērē milzīgus iekšējos resursus. Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, kurās pārstāvēta "Creditinfo" grupa, "Kredītinformācijas birojs"
piedāvā uzņēmumiem, kuri šobrīd neizmanto monitoringa pakalpojumu, pieslēgties datu apmaiņas sistēmai un sākt debitoru datu apmaiņu, saņemot līdz 2020. gada 31. jūnijam monitoringa pakalpojumu bez maksas. Tas nozīmē, ka uzņēmums laikus saņems informāciju par sava sadarbības partnera vai klienta maksājumu kavējumiem, rezultātā pārvaldīs aktuālo informāciju korekta lēmuma pieņemšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
