Iepazinos ar Jāņa Ošleja vadlīnijām Latvijas ekonomikas restartam: ļoti labi ir uzsvērtas vadlīnijas makroekonomikas stabilizācijai un ņemtas talkā pasaules labākās prakses šajā jomā. Man tomēr mazliet pietrūka redzējuma par to, kā palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai. Skaidrs, ka ir svarīgi noturēt darba vietas šogad, bet tas, vai no krīzes iziesim stiprāki, būs tieši atkarīgs no mūsu spējas koordinēt valsts un uzņēmēju darbības tā, lai Latvijas uzņēmēji spētu pielāgoties jaunajai situācija visātrāk. Šīs krīzes (kuru pēc ekonomiskās ietekmes salīdzina ar 2. Pasaules karu) pārvarēšanai, A. Einšteina vārdiem sakot, "nederēs tā pati domāšana, kas bija krīzes rašanās laikā".
Daudzi ekonomisti, uzņēmēji un viedokļu līderi laiku pēc Covid-19 jau paspējuši nodēvēt par "jauno normālo (new normal) vai arī "mazkontakta ekonomiku (low touch economy). Daudzi saprot, ka ekonomika pēc šīs pandēmijas mainīsies, un gan makroekonomiskā, gan uzņēmumu līmenī stratēģijas būs jāmaina, lai pielāgotos jaunajai realitātei. No globālā, vairāk uz lokālo, ilgstoši ierobežojumi saskarsmē, stingrākas higiēnas/veselības kontroles normas, digitalizācija u.c.
Domāju, ka Latvijas uzņēmējiem būtu ārkārtīgi svarīgi ņemt vērā jau šodien "jaunā normālā" laika ietekmi uz ekonomiku un uzņēmējdarbību, tādējādi veicinot savu konkurētspēju Eiropas un pasaules līmenī.
Piedāvāju 10 tendences, par kurām uzņēmējiem jādomā jau šodien, lai gan izmaiņas sabiedrības patēriņā būs vēl daudz plašākas un visaptverošākas, ir svarīgi tās sākt apzināt jau šodien, un adaptēt savus biznesa modeļus..
Digitalizācija. Izglītība, konsultācijas, apmācības, pārdošana, bankas operācijas, fitnesa nodarbības, vadības kontrole u.tml. – digitālo produktu un pakalpojumu nozīme palielinās. Palielinās ar to saistīto drošības pakalpojumu svars. Ne tikai skolotāji, arī ārsti nākotnē varētu konsultēt attālināti, iespējams arī ar attālinātiem temperatūras, spiediena, pulsa mērījumiem. Berga kunga "Aranet" piedāvā attālinātus mērījumus jau tagad. Ieviest šīs inovācijas valsts līmenī, vai vismaz riska grupām, būtu lielisks atspaids pandēmijas kontrolē. Varbūt, ka Latvija nevar uzbūvēt savu "Skype", bet vismaz startēt pasaules līmenī ar aktuāliem risinājumiem, es piedāvāju, varam?
Lokalizācija. Tas, ka medicīniskās maskas un daudzi citi stratēģiski medicīnas produkti tika ražoti līdz šim Ķīnā ir pārāk liels risks ne tikai Latvijai. Daudzās citās svarīgās patēriņa preču nozarēs (ne luksusa preces) piedāvājums no Latvijas ražotājiem ir ierobežots (medicīnas, higiēnas preces, veļas mazgāšanas līdzekļi, kosmētika u.c.). Loģistikas pakalpojumus attīstīt, veidojot reģionālas nozīmes loģistikas centrus (vai pievilināt "Amazon"), turpināt veidot pasaules klases digitālos produktus. Nodrošināt lielāko pievienoto vērtību mūsu "zaļajam zeltam" – mežam. Ir bēdīgi, ka joprojām ir uzņēmumi, kuri eksportē uz Ķīnu baļķus, lai tur tos pārstrādātu (tādējādi algas, loģistika – iet garām Latvijas ekonomikai).
Darbs no mājām. Skaidrs, ka mainīsies ofisu vide un samazināsies fiksēto darba vietu skaits. Biroji mājās, iekārtas šiem birojiem, kvalitatīvāki tehnoloģiskie risinājumi (kameras, mikrofoni, datori), darbinieku efektīva vadība attālināti, ir tikai daži no aspektiem, par ko jau tagad jādomā uzņēmumiem.
Spriedze civiltiesiskajās attiecībās. "Force majeure" ir meklētākais vārdu salikums pēdējās nedēļās "Google", lai noskaidrotu, vai šis standarta līgumos iekļautais punkts darbosies. Juridiskie pakalpojumi, kas būs vienkāršoti, standartizēti, digitalizēti, un par pieņemamu cenu, kļūs populāri.
Emocionālā cilvēku labklājība. Tik strauji samazinot sabiedrisko kontaktu (vai arī otrādi, pastāvīgais kontakts ar ģimenes locekļiem) un strauji pieaugot bezdarbam palielināsies arī depresijas, vientulības, baiļu negatīvā ietekme. Dažādi psihoterapijas, palīdzības, apmācību kursi (labā ziņa ir, ka tas viss var būt digitāli) – būs lielāks pieprasījums pēc tiem, kā arī iespēja uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem.
Mazāks kontakts ar senioriem. Iespējams, zināmām riska grupām, dažādi ierobežojumi darbosies visilgāk. Bezmaksas piegādes pasūtījumiem internetā, lielāks izklaides piedāvājums patēriņam attālināti, medicīnas pakalpojumi mājās – tikai daži virzieni kuros vērts ieskatīties.
Mūsu identitāte mainīsies. Biznesa cikli kļūs īsāki, varbūt īsākus periodus strādāsim vienā darba vietā. Sevi asociēsim ne tikai ar darbu, ko darām, bet ar sabiedriskajām, ģimenes, sporta, hobiju aktivitātēm. Principā, darba un privātā dzīve vēl vairāk tiks sakausēta, un meklēsim sev jaunas identitātes (būs interesanti, kā mainīsies "LinkedIn" un "Facebook").
Uzticība higiēnai/ medicīnas standartiem. Restorāni, poliklīnikas, avio, sporta centri, baznīcas, skolas – būs jāpiedomā stipri vairāk pie tā, kā pārliecināt savus klientus, ka tiek ievēroti visaugstākie higiēnas un veselības standarti. Jo tad uzticība servisam pieaugs, un ātrāk atgriezīsies pieprasījums jeb naudas apgrozības ātrums.
Vietējais tūrisms – lauku sētas, viesnīcas, hosteļi, var jau sākt domāt, kā vēl pievienot vērtību, kā izklaidēt, un kādus papildus servisus piedāvāt saviem klientiem, lai nodrošinātu luksus pakalpojumus, ko iepriekš klienti sagaidīja savās vizītēs biežajos braucienos uz ārzemēm.
Valsts loma. Lai atgrieztu ekonomikai dzīvību, valsts loma pieaugs. Jau tagad skaidrs, ka tikai liela apjoma atbalsta programmas ES un pasaules līmenī varēs re-startēt ekonomikas un atgriezt tām izaugsmes dinamiku. Cik sekmīgi uzņēmēji veidos dialogu ar valsti un sadarbosies (nevis mēģinās "piečakarēt, uzmest") – tik veiksmīgi būsim.
Šo jauno situāciju var ātri iekļaut Latvijas uzņēmumu stratēģiskajā plānošanā. Principā 2–3 dienas ar (virtuālās) plānošanas sesijām, un savu biznesa plānu var pielāgot jaunajam normālajam. Mazās Latvijas lielā priekšrocība ir salīdzinoši mazie kapitālieguldījumi tādējādi spēja būt elastīgiem un pārveidot savas stratēģijas, lai pielāgotos jaunajām klientu prasībām. Jo vairāk Latvijas uzņēmumu aktīvi izmantos šo laiku, lai adaptētu stratēģijas jaunajai realitātei, jo lielāka varbūtība ātrākai ekonomikas atlabšanai un Latvijas uzņēmumu tirgus daļas pieaugumam Eiropas kontekstā.
Par valstisko līmeni domājot, man šķiet, ka nebūs gana, ja valsts domās tikai par darbavietu saglabāšanu un naudas plūsmas nodrošināšanu (kredītu garantijas, nodokļu atlikšana, finansējuma piešķiršana u.tml.) un ļaušanu uzņēmējiem strādāt. Manuprāt naudas piešķiršanai vajadzētu tomēr būt piesaistītai uzņēmumu spējai noformulēt nākotnes plānus, sinhronizējot tos ar valsts skatījumu uz nākotnes attīstību. Lielas pārmaiņas pasaules ekonomikā jau notiek un protekcionisms, vietējā tirgus aizstāvēšana, gūst popularitāti, tādēļ ir jāizvērtē Latvijas priekšrocības un trūkumi, lai uzlabotu valsts konkurētspēju nākotnē.
Latvijas mīnuss līdz šim ir bijis tas, ka esam maza ekonomika, bet jaunajā pasaules kārtībā tieši tas var kļūt par nozīmīgu priekšrocību. Koncentrējoties uz dažām vērtībām, kuras ņemt par pamatu ekonomikas restartam, varam iegūt solīdu paātrinājumu.
Tomēr redzam cik sabiedrības funkcionēšanai un tautsaimniecības konkurētspējai svarīgas ir ESAO (OECD) vismaz vidējam līmenim atbilstošas investīcijas veselības aizsardzībā, zinātnē un izglītībā. Šo nozaru finansēšana ir jāpalielina būtiski, ja nepieciešams uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, piemēram, akcīze, uzņēmumu ienākuma nodoklis, kura atlaides principā būtu iespējamas tikai veicot ievērojamas investīcijas izpētē un attīstībā.
Caurspīdība un uzticība. Viens bez otra īsti nevarēs iztikt. Mūsu valsts ieņem zemāko vietu korupcijas uztveres indeksā starp Baltijas valstīm, kas nozīmē, ka neuzticamies viens otram, bet pieļaujam koruptīvu vidi. Savukārt bez pārredzamības nav uzticības, bet tas nozīmē, ka Eiropas Savienības atbalsta programmas un valsts atbalsta mehānismu darbībai jābūt maksimāli pārredzamai un sabiedrībai un uzņēmumiem saprotamai. Lai uzņēmējiem būtu pārliecība par godīgiem spēles noteikumiem un ātrāk varētu noticēt stabilitātei un atgriezties pie investīcijām un aktīvas uzņēmējdarbības.
Ātrums un labākās prakses – likumu/ lēmumu pieņemšana, naudas plūsmas nodrošināšana (bankas izskata kredītus ātri, valsts atmaksā nodokļus ātri, reģistrē izmaiņas valsts reģistros ātri u.c.), mūsu priekšrocība šoreiz ir ekonomikas lielums (mazums) un tādēļ vajadzētu darīt visu iespējamo, lai ātrums kļūtu par vienu no mūsu ieročiem. Un nebūtu pareizi mēģināt izdomāt divriteni pašiem. Šodien svarīgi apzināt visas labākās prakses , ko lietu valstis un uzņēmumi, un nekautrējoties tās ieviest arī Latvijā.
Elastība – tas, ka Latvijai vēl pagaidām nav savas "Nokia", "Apple", "Procter&Gamble" vai cita mega uzņēmuma un mazie/ vidējie uzņēmumi ir svarīga ekonomikas sastāvdaļa, var būt ļoti noderīgi. Mūsu uzņēmumi var būt stipri elastīgāki pārskatot savus biznesa modeļus un veidu, kā pievieno vērtību sabiedrībai, klientiem, akcionāram. Piemērs ir mūsu tekstila rūpniecības uzņēmumu spēja pārorientēties no apakšveļas ražošanas un medicīnisko masku šūšanu.
Lokalizācija un eksports – eksportētājiem būs grūtāk; mārketinga un jaunrades nozīme pieaugs, lai turpinātu būt konkurētspējīgi jaunajā situācijā, kad valstis sargā savus iekšējos tirgus. Valsts atbalsts inkubatoriem, domnīcām, tehnoloģiju pārnesei, sadarbībai ar zinātni būs vēl svarīgāki. Jādomā arī par to, kā aizvietot daļu no importa (sevišķi jau stratēģiski nozīmīgās jomās) un ražot daļu no precēm šeit. "Izvēlies vietējo preci" tiek skandināts jau daudzās pasaules valstīs.
Situācija mainās, un tā mainās pa stundām un dienām. Ja cerēsim uz veco laiku atgriešanos, ātri varam būt pie sasistas siles.
"Pastāvēs, kas pārmainīsies" /Rainis/.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
