Iepazinos ar Jāņa Ošleja vadlīnijām Latvijas ekonomikas restartam: ļoti labi ir uzsvērtas vadlīnijas makroekonomikas stabilizācijai un ņemtas talkā pasaules labākās prakses šajā jomā. Man tomēr mazliet pietrūka redzējuma par to, kā palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai. Skaidrs, ka ir svarīgi noturēt darba vietas šogad, bet tas, vai no krīzes iziesim stiprāki, būs tieši atkarīgs no mūsu spējas koordinēt valsts un uzņēmēju darbības tā, lai Latvijas uzņēmēji spētu pielāgoties jaunajai situācija visātrāk. Šīs krīzes (kuru pēc ekonomiskās ietekmes salīdzina ar 2. Pasaules karu) pārvarēšanai, A. Einšteina vārdiem sakot, "nederēs tā pati domāšana, kas bija krīzes rašanās laikā".
Daudzi ekonomisti, uzņēmēji un viedokļu līderi laiku pēc Covid-19 jau paspējuši nodēvēt par "jauno normālo (new normal) vai arī "mazkontakta ekonomiku (low touch economy). Daudzi saprot, ka ekonomika pēc šīs pandēmijas mainīsies, un gan makroekonomiskā, gan uzņēmumu līmenī stratēģijas būs jāmaina, lai pielāgotos jaunajai realitātei. No globālā, vairāk uz lokālo, ilgstoši ierobežojumi saskarsmē, stingrākas higiēnas/veselības kontroles normas, digitalizācija u.c.