Arī Covid-19 infekcija reiz beigsies, un tad jaunu mērogu iegūs jautājums par to, kas ir Latvijas tautsaimniecības pamats un kāda ir tās attīstība. Tranzīts kopš neatkarības atgūšanas ir bijis Latvijai ļoti svarīga nozare. Taču problēmas tajā, ieskaitot dzelzceļa pārvadājumus, sākās jau krietnu laiku pirms vīrusa.
Latvijas tranzīta nozare vēsturiski ir bijusi pakārtota mūsu kaimiņvalstīm Krievijai un Baltkrievijai, kas savas kravas eksportēja un importēja, izmantojot Baltijas valstu ostas un dzelzceļa tīklu. Līdz ar to tranzītpārvadājumu apjomi ir ļoti atkarīgi no sadarbības partneru, īpaši Krievijas, politiskajiem, administratīvajiem vai stratēģiskajiem lēmumiem, un to sekas, protams, atspoguļojas kravu apjomu statistikā.
Ne ģeogrāfisko izvietojumu, ne Krievijas un Baltkrievijas politisko situāciju un politiskos lēmumus Latvija ietekmēt nevar, tāpēc ģeopolitiskā situācija vienmēr ir bijusi un būs obligāts nosacījums, kas jāņem vērā, plānojot ne tikai dzelzceļa, bet visu kravu pārvadājumos iesaistīto posmu attīstību. Mums jau labu laiku bija jādzīvo un jāplāno tranzīta vilkme, rēķinoties ar Krievijas lēmumu attīstīt savas ostas un kravas virzīt caur tām.