Foto: LETA
Tā kā depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs – tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.

Lietuvā taras depozīta sistēma darbojas jau kopš 2016. gada un to kopīgi pārvalda mazumtirgotāji un ražotāji, savukārt atkritumu apsaimniekotājiem nav nekādu saistību ar sistēmas darbību. Tā to paredz arī Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kas skaidri pasaka, ka iepakojumu atpakaļsavākšana jānodrošina tiem, kuri saražo dzērienus depozīta iepakojumā. Pie mums sistēma strādā ļoti efektīvi, tādēļ vēlamies aicināt mūsu kaimiņus, latviešus, mācīties no citu valstu labajiem piemēriem, un nepieļaut, ka nekorekti formulēti depozīta sistēmas operatora izvēles kritēriji sabojā veiksmīgas sistēmas potenciālu, uz kuru Latvija tiekusies jau veselus 20 gadus.

Krāpniecisku darbību novēršana ir viens no vissvarīgākajiem depozīta sistēmas elementiem, tādēļ tieši nozares pārstāvjiem jābūt iespējai kontrolēt depozīta sistēmas darbību. Nozarei ir tiesības novērst potenciālos krāpšanas riskus, un tas attiecas arī uz trešo pušu iesaisti, tā kā gadījumā, ja depozīta operatora faktiskā kontrole nonāks atkritumu apsaimniekotāju rokās, būs jāceļ dalības maksa un tas attiecīgi palielinās plauktos atrodamo dzērienu cenu – tas ir viens no iemesliem, kādēļ tieši ražotājiem un mazumtirgotājiem vienmēr jābūt atbildīgiem par depozīta sistēmas operatoru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!