2019. gadā degvielas realizācijas pieaugums salīdzinājumā pret 2018. gadu bijis vien par 0,11% (2018. gadā – 1,18%), kamēr Lietuvā tas ir svārstījies no pieciem procentiem dīzeļdegvielai līdz deviņiem procentiem benzīnam. Latvijas akcīzes nodokļa politika veicina Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju transportlīdzekļu uzpildīšanu Lietuvā. Jau 2018. gadā, paaugstinot akcīzes nodokli, daļa komersantu un privātpersonu pierobežā izvēlas uzpildīties Lietuvā, nevis Latvijā.
Latvijā nodokļu slogs degvielai ar cenu 1,00 eiro litrā veido vairāk nekā 60% no degvielas gala cenas degvielas uzpildes stacijās. Lielāko nodokļu daļu veido tieši akcīzes nodoklis – no 2020. gada 1. janvāra benzīnam tie ir 0,509 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielai – 0,414 eiro litrā, kamēr Lietuvā šīs likmes ir par četriem centiem litrā zemākas.
Ja līdz šim starpvalstu konkurencē zaudējām Lietuvai, tad no 2020. gada 1. maija vai kad atkal būs atvērtas robežas zaudēsim arī Igaunijai. Igaunijas parlaments lēmis no 2020. gada 1. maija samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai par 12 centiem litrā, tā likmi vienādojot ar Lietuvu. Tas nozīmē, ja līdz šim Igaunijas iedzīvotāji pierobežā izvēlējās uzpildīties Latvijā, tad tas mainīsies un Latvijas iedzīvotāji brauks pildīties uz Igauniju.
Līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu Latvijā no 2020. gada 1. janvāra benzīna realizācija pirmajos divos mēnešos kritusies par 5,17% un par 9,22% kritusies realizācija dīzeļdegvielai.
Skaitļi rāda, ka ir nepieciešams rīkoties un akcīzi samazināt vismaz līdz Lietuvas likmēm, ja gribam operatīvi atgūties pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Ja to nedarīsim, tad lietuvieši un igauņi būs mums soli priekšā, mēs zaudēsim vēl lielāku savu tirgus daļu par labu kaimiņvalstīm, kā arī kavēsim atgūšanos pēc Covid-19.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
