Dzīvē tā ir iekārtots, ka mums visapkārt ir miljoniem vīrusu, bet tikai daži no tiem ir īpaši bīstami. Savukārt saslimstības izplatīšanās cieši korelē ar saimnieciskās darbības globalizāciju. Mēs pieņemam globālo preču un pakalpojumu kustību un pārvietošanās iespējas par neapstrīdamu un pašsaprotamu ieguvumu, bet reti rēķināmies ar blaknēm. Vīrusu un baktēriju nevēlamās ietekmes zināmākā forma ir epidēmija, kas šogad ir sasniegusi pandēmijas mērogu. Attēlā: Signe Bāliņa.
Dažādas valstis pandēmija skar atšķirīgi, un ir desmitiem pazīmju, kas ļauj ranžēt un savstarpēji saistīt nacionālās veselības sistēmas, preventīvos pasākumus un to izmaksas. Visticamāk, ka turpmākajos gados šiem jautājumiem būs veltīti tūkstošiem zinātnisku rakstu un pārdomu. Tomēr ir šaubas par citu aspektu – kādu mācību no šīs pandēmijas gūsim? Jo nav pamata domāt, ka līdzīgas situācijas neradīsies nākotnē. Tāpat arī nevajadzētu būt ilūzijām par to, ka daļu no šodienas problēmām un risinājumiem faktiski rada lēmumi, kas bija jāpieņem jau pirms daudziem gadiem, taču dzīvojām paļāvībā, ka nekas tāds mūs neskars.
Šie ir jautājumi, uz kuriem ikviens vēlamies rast atbildes kā pilsonis, darbinieks vai vadītājs. Jo viennozīmīgi ir skaidrs, ka šis ir gan lielu pārmaiņu laiks, gan piemērots brīdis, lai saskatītu iespējas kļūt labākiem un konkurētspējīgākiem, lai daudz straujāk un citā kvalitātē virzītos uz priekšu nākotnē.
Jāizmanto tehnoloģiju sniegtās priekšrocības
Viens no faktoriem, kas ietekmēs tālāko virzību, būs spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Lielai daļai no mums ir grūti vai pat neiespējami iedomāties, kāda šodien būtu dzīve, darbs un mācību iespējas, ja Latvijā nebūtu pieejams labs internets un dažādi digitālie risinājumi. Pēc 2008. gada dziļās ekonomiskās krīzes Latvijā tika investēts gan interneta tīkla, gan dažādu informācijas sistēmu un e-pakalpojumu attīstībā. Pateicoties tam, pašlaik varam attālināti veikt ļoti daudzas darbības un saņemt daudzveidīgus pakalpojumus: uzzināt informāciju, sazināties ar institūcijām, parakstīt dokumentus, veikt iepirkumus, apmaksāt rēķinus. Augstskolas un skolas, daudzi uzņēmumi un publiskās pārvaldes institūcijas ir spējuši pārkārtot savu darbību attālināti – tikšanās un sanāksmes tagad notiek tiešsaistes platformās, attālināti notiek mācības un darbs. Šajā ārkārtas situācijā daudzi sākām izmantot jaunus digitālos rīkus un, ja arī sākotnēji likās, ka tas ir sarežģīti, tad, vairākas reizes izmēģinot, sapratām, ka tas atvieglo ikdienu un ļauj dzīvot, strādāt un mācīties, neizejot no mājām. Domājams, ka mūsu digitālās prasmes un sapratne par digitālo risinājumu iespējām būs iegājusi jaunā kvalitātē. Bet tas nozīmē arī to, ka būs mainījusies biznesa vide, audzis mūsu prasīguma līmenis pret publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem, informācijas apriti un lēmumu pieņemšanas pamatotību.
Šis laiks parāda, kāda loma ir datiem un to ātrai apmaiņai, lai mēs varētu pieņemt datos balstītus lēmumus. Informācijas tehnoloģiju nozarē ir risinājumi un rīki, kas to nodrošina, un ir uzņēmumi un eksperti, kuri var šos risinājumus ieviest. Jautājums – cik gatavi esam to izmantot, cik gatavi esam mainīt savu domāšanu un paradumus.
Datos balstīta un ilgtspējīga attieksme
Nevēlamās globalizācijas blaknes paver arī ne mazums iespēju. Tādēļ kā otrs faktors, kas ietekmēs mūsu virzību, būs datos balstīta un ilgtspējīga attieksme, tostarp pret precēm un pakalpojumiem. Analizējot Latvijas ekonomikas rādītājus, redzams, ka 12% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek izmantots publiskajiem iepirkumiem: 2019. gadā tie bija 3,7 miljardi eiro no IKP 30,5 miljardiem eiro. Jau kopš 2014. gada Latvija aktīvi strādā pie zaļā publiskā iepirkuma ieviešanas, kā ietvaros valsts un pašvaldību iestādes iepērk preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā aprites cikla izmaksas precēm vai pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju. Tādējādi ir iespējams ne tikai samazināt ietekmi uz vidi un veicināt sociālos uzlabojumus, bet arī panākt ietaupījumus budžetā, jo tiek vērtēta ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējā cena, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Tas viss ilgtermiņā dod līdzekļu ekonomiju. 2019. gadā piektā daļa no visiem publiskajiem iepirkumiem valstī bija zaļie publiskie iepirkumi (600 miljonu eiro apmērā). Ja mēs spētu šīs publisko iepirkumu daļas īpatsvaru palielināt, mēs kļūtu videi draudzīgāki, daudz gudrāk tērētu resursus, un tādējādi mūsu ekonomika kļūtu ilgtspējīgāka.
Latvijā esam jau daudz darījuši, lai risinātu šo jautājumu – kopš 2017. gada 1. jūlija zaļais iepirkums ir obligāts virknei preču un pakalpojumu (biroja papīram, drukas iekārtām, datortehnikai un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrai, pārtikas iegādei un ēdināšanas pakalpojumiem, tīrīšanas līdzekļiem un pakalpojumiem, iekštelpu un āra apgaismojumam, satiksmes signāliem). Virknei preču un pakalpojumu šīs prasības ir brīvprātīgas.
Eiropas Komisija 2019. gada nogalē nāca klajā ar paziņojumu par "Eiropas zaļo kursu", kur viens no mērķiem ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku un samazinot piesārņojumu1. Tiek plānots, ka turpmāk zaļais publiskais iepirkums būs jāpiemēro obligāti. Tiek izstrādātas minimālās zaļā iepirkuma prasības Eiropas Savienībā.
Ārkārtējā situācija liek mums uz daudziem no šiem jautājumiem paskatīties no cita redzes viedokļa. Mums būtu jāpārvērtē, kas ir patiešām svarīgi un bez kā varam iztikt. Draudzīgākai attieksmei pret vidi būtu jābūt vēl vienai šīs situācijas mācībai. Šobrīd būtu aktīvi jāturpina diskusija par zaļo domāšanu, videi draudzīgiem iepirkumiem, kā arī jāpaplašina zaļā iepirkuma obligāti piemērojamo preču un pakalpojumu klāsts. Tā mēs skaidri pateiktu, ka turpmāk daudzām preču un pakalpojumu grupām būs jākļūst videi draudzīgākām. Ir jāapzinās sabiedrības ieguvumi no tā. Piemēram, patērējot kvalitatīvākus pārtikas produktus, uzlabosies iedzīvotāju kopējais veselības stāvoklis. Izmantojot videi draudzīgāku transportu, samazināsies gaisa piesārņojums pilsētās. Tas nodrošinās savlaicīgāku Latvijas uzņēmumu sagatavošanos videi draudzīgākām prasībām un ļaus mūsu uzņēmējiem būt konkurētspējīgākiem Eiropā. Vēl ļoti būtisks aspekts ir obligāta zaļā publiskā iepirkuma piemērošana ES struktūrfondu projektos. Tā mēs varētu pilnvērtīgāk un ar maksimālu pievienoto vērtību izmantotu ES līdzekļus. Iegūtu sabiedrība, tiktu saudzēta vide, un risinājumi būtu ilgtspējīgi.
Ja šajā laikā Latvijā mācīsimies, kā efektīvi izmantot digitālās tehnoloģijas, un domāsim, kā radīt un arī paši lietot videi draudzīgas preces un pakalpojumus, tad spēsim no ārkārtas situācijas iziet gudrāki un spēcīgāki. Galvenais – ir jāapzinās, kādas kļūdas esam pieļāvuši līdz šim, novilcinot vai nepieņemot lēmumus, neizmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas un nepietiekami domājot par vidi un ilgtspēju.
Definīcija: Zaļais publiskais iepirkums – tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.2
1 Eiropas zaļais kurss https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv
2 Publisko iepirkumu likums
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
