Dzīvē tā ir iekārtots, ka mums visapkārt ir miljoniem vīrusu, bet tikai daži no tiem ir īpaši bīstami. Savukārt saslimstības izplatīšanās cieši korelē ar saimnieciskās darbības globalizāciju. Mēs pieņemam globālo preču un pakalpojumu kustību un pārvietošanās iespējas par neapstrīdamu un pašsaprotamu ieguvumu, bet reti rēķināmies ar blaknēm. Vīrusu un baktēriju nevēlamās ietekmes zināmākā forma ir epidēmija, kas šogad ir sasniegusi pandēmijas mērogu. Attēlā: Signe Bāliņa.
Dažādas valstis pandēmija skar atšķirīgi, un ir desmitiem pazīmju, kas ļauj ranžēt un savstarpēji saistīt nacionālās veselības sistēmas, preventīvos pasākumus un to izmaksas. Visticamāk, ka turpmākajos gados šiem jautājumiem būs veltīti tūkstošiem zinātnisku rakstu un pārdomu. Tomēr ir šaubas par citu aspektu – kādu mācību no šīs pandēmijas gūsim? Jo nav pamata domāt, ka līdzīgas situācijas neradīsies nākotnē. Tāpat arī nevajadzētu būt ilūzijām par to, ka daļu no šodienas problēmām un risinājumiem faktiski rada lēmumi, kas bija jāpieņem jau pirms daudziem gadiem, taču dzīvojām paļāvībā, ka nekas tāds mūs neskars.
Šie ir jautājumi, uz kuriem ikviens vēlamies rast atbildes kā pilsonis, darbinieks vai vadītājs. Jo viennozīmīgi ir skaidrs, ka šis ir gan lielu pārmaiņu laiks, gan piemērots brīdis, lai saskatītu iespējas kļūt labākiem un konkurētspējīgākiem, lai daudz straujāk un citā kvalitātē virzītos uz priekšu nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
