Covid-19 vīruss ir ietekmējis praktiski visus, krasi mainot mūsu ikdienu. Robežu aizvēršana ceļošanai, skolu slēgšana, strikti pulcēšanās ierobežojumi un citi mēri palīdz palēnināt vīrusa izplatību. Tomēr tiem ir arī nepatīkamas blakusparādības, proti, tie ierobežo ne tikai vīrusa izplatību, bet arī dažādu biznesu darbību, kā arī piespiež iedzīvotājus mainīt ieradumus. Par iedzīvotāju un uzņēmumu tēriņu izmaiņām stāsta "Swedbank" izsniegto debet- un kredītkaršu apgrozījuma dati, kas izpētes nolūkos apkopoti anonimizētā veidā.
Jau neilgi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un uzreiz pēc tās varēja vērot nedaudz straujāku pieaugumu pirkumos ar kartēm. Augot satraukumam par vīrusa izplatību, daļa sabiedrības steidza iepirkt pārtiku un citas preces, tādējādi veidojot uzkrājumus. Turpmākajās nedēļās panikas iepirkšanās mazinājās, un iedzīvotāji un uzņēmumi kļuva piesardzīgāki, pielāgojot savus tēriņus jaunajiem apstākļiem. Pēdējo četru nedēļu laikā kritums ir nostabilizējies, proti, tas vairs būtiski nepasliktinās. Tāpēc salīdzināšanas nolūkos apskatīšu šo laika periodu 2019. gadā un 2020. gadā. Pēdējās četrās nedēļās (laikā no 23. marta līdz 19. aprīlim) pirkumi ar kartēm ir sarukuši par nepilniem 15%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš.
Krīzes apstākļos aktivitāte bankomātos ir kritusi vēl vairāk. Tam par iemeslu varētu būt dažādi faktori. Izskatās, ka sabiedrība biežāk izvēlas un pieprasa iespēju norēķināties ar karti vai attālināti. Turklāt strauji augusi ir interneta pirkumu popularitāte. Preces un pakalpojumi, kuru iegādei iepriekš tika izmantota skaidra nauda, ir kļuvuši mazāk populāri kopējā pirkumu grozā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
