Ar pieaugošo epidemioloģisko apdraudējumu, ko izraisījusi koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatība, mūsu ikdienā no speciālistu lokiem ir ienākuši tādi vārdi kā "koronavīruss", "inkubācijas periods" un "infekcijas vektors". Ilgtermiņā vissvarīgākais no šiem jēdzieniem varētu izrādīties "zoonoze" – infekcijas slimība, kas pārnēsājama dzīvnieku un cilvēku starpā.
Jaunā koronavīrusa slimība Covid-19 ir pēdējā no daudzām infekciju slimībām ar strauju izplatību, kas pārvarējušas starpsugu barjeru un tagad inficē arī cilvēkus (t. s. zoonotiskās slimības). No mūsdienu medicīnā aptuveni 1400 zināmajiem patogēniem (slimību izraisītājiem) vairāk nekā 800 (aptuveni 60%) ir cēlušies no dzīvniekiem. Gandrīz katru gadu tiek atklāti jauni dzīvnieku izcelsmes patogēni, kas rada nopietnus draudus cilvēka veselībai. Papildus Covid-19, bīstamās zoonozes iekļauj arī putnu un cūku gripu, smago akūto respiratoro sindromu (SARS) un dažāda veida hemorāģisko drudzi, tajā skaitā Ebolu.
Zoonotisku infekciju izraisītāji lielākoties ir vīrusi (retāk baktērijas). Cilvēks sākotnēji pārmanto slimību, nonākot tiešā kontaktā ar slimu dzīvnieku vai lietojot uzturā tā gaļu. Pētnieki uzskata, ka jaunā koronavīrusa avots nācis no gaļas tirgus Uhaņā (Ķīnā), kur dažādu sugu dzīvnieki – gan savvaļas, gan mājdzīvnieki – tika pārdoti un turēti nepieņemamos apstākļos. Ņemot vērā šādu tirgu radīto risku sabiedrības veselībai, Ķīnas autoritātes šobrīd ir aizliegušas savvaļas dzīvnieku tirdzniecību un patēriņu pārtikā. (Diemžēl turpinās dzīvnieku izmantošana medicīnā.)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!