Gastronomiskā tūrisma iespējas
Pasaule un sabiedrībā strauji mainās – gados jaunākie ceļotāji un arī Latvijas iedzīvotāji pēdējā laikā biežāk dod priekšroku demokrātiskām un interesantām vietām, nevis "Michelin" restorāniem. Ja tūrisma nozare vēlas piesaistīt ceļotājus, jāpiedāvā tas, kas atbilst viņu interesēm un vērtībām. Jau šodien domājot par to, ko piedāvāsim ceļotājiem, kad tiks atjaunota mobilitāte pasaulē, liela daļa uzmanības jāvelta tieši gastronomiskajam tūrismam. Nākotnē tas būs viens no galvenajiem pasaules tūrisma virzītājiem un arī līdz šim tas sekmējis tūristu piesaisti no Krievijas, Skandināvijas un citām valstīm.
Ieguvumi uzņēmējiem un pilsētai
Ar tā dēvētajām "food court" vietām varam sniegt tūristiem iespēju doties interesantā garšu ceļojumā, vienlaikus sekmējot ekonomisko ieguvumu. Jo ilgāk Latvijas vai Rīgas viesi pie mums uzturas, jo vairāk laika pavada vienā vai otrā tūrisma objektā, jo lielāks ieguvums. Tūristu skaits, kas apmeklē Rīgu, ik gadu ir pietiekami liels, tomēr mēs varam strādāt pie tā, lai katrs no šiem viesiem galvaspilsētā paliktu ilgāk un iztērētu vairāk. Rīgas centrāltirgus, protams, piesaista ar neparastajiem paviljoniem, tomēr, vai mums pietiek ar to, ka tūristi atnāk, paskatās un fotogrāfē paviljonus? Vai arī mēs vēlamies, lai viņi iepērkas, ietur maltīti un labi pavada laiku, tādejādi sniedzot ieguvumus arī vietējiem uzņēmējiem un pilsētai?
Rīgā nav nepieciešami tūristu geto
"Food court" visā pasaulē iecienījuši ne tikai tūristi, bet arī vietēji iedzīvotāji. Tie ir katras mūsdienīgas Eiropas pilsētas "must have". Patiesībā tie kalpo par vietām, kur vienlīdz ērti jūtas gan vietējie, gan ciemiņi, kas, raugoties no mūsdienu tūrisma aspektiem, ir ļoti pozitīvi. Tūristu "geto" jeb vietas, kas veidotas tikai ārvalstu viesiem ar attiecīgām cenām jau neliecina par labo toni. Ceļotāji arvien vairāk lieto dažādas aplikācijas vai mobilās lietotnes, kas ļauj viegli un ātri noskaidrot, vai attiecīgā vieta un tūrisma objekta ir iecienīta arī vietējo vidū, vai tajā nav pārspēlēti augstas cenas u.tml.
Klientu ieradumi mainīsies
Mūsdienu pasaules pieprasa demokrātiskus risinājumus, turklāt viena no smagākajām krīzēm vēsturē, kādā mēs šodien atrodamies, ieviesīs savas korekcijas. Ja ēdienu vai pārtikas piegādi pavisam nesen izmantoja vien retais, šobrīd tā ir lielas sabiedrības daļas ikdiena. Un šis ieradums saglabāsies arī pēc ārkārtas situācijas atcelšanas, tāpēc uzņēmumiem jādomā, ar kādām papildu priekšrocībām piesaistīt klientus. Kāpēc rīdziniekiem doties uz tirgu, ja pārtiku var ērti iegādāties tuvējā lielveikalā vai pasūtīt internetā? Tieši "food court" un tā piedāvātās iespējas ir viena no atbildēm. Tas mudina uz tirgu doties arī tos, kuri citkārt to nekad nedarītu.
21. gadsimta risinājumi
Mainoties cilvēku iepirkšanās paradumiem, tirgus var kļūt vien par etnogrāfisku elementu, kas spēj pulcēt apmeklētājus reizi mēnesī vai tikai svētkos, piemēram, kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja amatnieku tirgus. Tas ir skaists un interesants, diemžēl vien pāris reizes gadā. Tomēr mums ir visas iespējas veidot tirgu kā ekonomisku elementu, kas sniedz būtiskus ieņēmumus un piesaista tūristus. Modernā, 21. gadsimtam atbilstošā pilsētā tirgum jābūt ne tikai vietai, kur brauc iepirkties seniori. Turklāt baidos, ka pēc bezmaksas sabiedriskā transporta atcelšanas, arī seniori vairs nebūs tik bieži tirgus apmeklētāji.
Tirgus un tūrisms nākotnē
Krīzes laiks ir īstais brīdis, lai lēmumu pieņēmēji saprastu, kādā virzienā vēlamies iet un ar ko plānojam piesaistīt tūristus pēc ārkārtas situācijas beigām? Vai darīsim visu, lai kļūtu par modernu, 21. gadsimta tendencēm atbilstošu pilsētu, kas pasaules tūrisma kartē lepni stāv blakus tūristu iecienītajai Lisabonai, Londonai un Barselonai, vai veidosim tūristu "geto", pakāpeniski kļūstot par pilsētu ar etnogrāfiskiem, nevis ekonomiski izdevīgiem objektiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
