Māris Purgailis: Singapūras modeļa spožums un posts
Foto: LETA
Viena no pagājušās nedēļas apspriestākajām ziņām Latvijas un starptautiskajos medijos bija par Singapūras tehnoloģijas un dizaina universitātes speciālistu izstrādāto Covid-19 pandēmijas modeli. Tā autori ar matemātiskās statistikas metodēm bija veikuši aprēķinus, mēģinot noteikt precīzu laiku, kad dažādās valstīs un pasaulē kopumā beigsies Covid-19 pandēmija.

Lai arī Latvijā jau, iespējams, parādījušies Singapūras pieredzes fani, ir vērts domāt kritiski un saprast šī modeļa patiesās iespējas, kā arī apzināties, ka tā ir tikai viena no jau esošajām un vēl nākotnē gaidāmajām prognozēm. Tāpēc pēc šīs ziņas izlasīšanas portālā "Delfi", radās vēlme kodolīgi komentēt šo pētījumu. Līdzīga sajūta mani piemeklēja krietnu laika sprīdi atpakaļ, kad ļoti labā augstskolā aizstāvēju disertāciju par statistisko un ekspertvērtējumu metožu kompleksu pielietojumu prognozēšanā.

Neapgrūtināšu lasītājus ar specifiskiem prognozēšanas smalkumiem, tomēr galvenais nosacījums statistisku modeļu pielietošanā ir pieņēmums, ka tendences novērojumu periodā (kad ir uzkrāti dati) saglabāsies arī prognozējamajā periodā. Šī modeļa priekšrocība gan ir tā, ka, iegūstot jaunus novērojumus, var precizēt tā rezultātus. Tomēr tas neatrisina modeļa pamatproblēmu par tendences turpināšanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!