Māris Purgailis: Singapūras modeļa spožums un posts  (5)

Lai arī Latvijā jau, iespējams, parādījušies Singapūras pieredzes fani, ir vērts domāt kritiski un saprast šī modeļa patiesās iespējas, kā arī apzināties, ka tā ir tikai viena no jau esošajām un vēl nākotnē gaidāmajām prognozēm. Tāpēc pēc šīs ziņas izlasīšanas portālā "Delfi", radās vēlme kodolīgi komentēt šo pētījumu. Līdzīga sajūta mani piemeklēja krietnu laika sprīdi atpakaļ, kad ļoti labā augstskolā aizstāvēju disertāciju par statistisko un ekspertvērtējumu metožu kompleksu pielietojumu prognozēšanā.

Neapgrūtināšu lasītājus ar specifiskiem prognozēšanas smalkumiem, tomēr galvenais nosacījums statistisku modeļu pielietošanā ir pieņēmums, ka tendences novērojumu periodā (kad ir uzkrāti dati) saglabāsies arī prognozējamajā periodā. Šī modeļa priekšrocība gan ir tā, ka, iegūstot jaunus novērojumus, var precizēt tā rezultātus. Tomēr tas neatrisina modeļa pamatproblēmu par tendences turpināšanos.

Modeļa autori min konkrētu dienu, kad beigsies pandēmija. Diezgan varonīgi un pārgalvīgi!

Jo pieņēmumu ierobežojumi un statistisko datu izkliede labākā gadījumā ļauj noteikt tikai laika intervālu, kad pandēmija varētu beigties. Tātad nevis konkrēts beigu datums, bet nedēļa vai pat mēnesis utt.

Galvenais faktors, kas var ietekmēt prognožu precizitāti ir spēles noteikumu izmaiņas, piemēram, ierobežojumu mīkstināšana, kas prognozēto tendenci var būtiski mainīt. Turklāt iespējamo ietekmi var novērtēt tikai nozares (!) eksperti, paredzot vairākus pandēmijas attīstības scenārijus.

Liela ietekme varētu būt arī nejaušu slimības perēkļu izveidei utt. Bet tas jau ir profesionāļu darbs, kopīgi sadarbojoties ar prognožu sastādītājiem.

Singapūras modelis viennozīmīgi ir interesants intelektuāls vingrinājums, bet tā nozīmību nevajadzētu pārspīlēt, bet pats galvenais – neizdarīt tajā balstītus pārsteidzīgus secinājumus.

Tāpēc novēlu visiem priecīgus svētkus un labu veselību, lai pandēmija ar mūsu kopīgu atbildīgu rīcību beidzas ātrāk!