Ja seko vīrusa otrais vilnis
Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt. Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem. Šī brīža pieredze liecina, ka visi ir noguruši no intensīvām attālinātajām mācībām, tāpēc vajadzības gadījumā risinājums varētu būt daļēji attālinātas mācības. Domas par to gaisā virmo, bet lēmumi ir jāpieņem tagad. Vairāk jāuzticas skolotājiem un skolu vadības spējai organizēt mācību procesu elastīgi, bet valstij un pašvaldībām jānodrošina katram bērnam un skolotājam iespējas strādāt attālināti. Divus mēnešus pēc krīzes sākuma daudziem skolēniem joprojām nav nodrošināti datori! Kāpēc dažādas brīvprātīgo kustības spēj ātri reaģēt un palīdzēt, bet atbildīgās institūcijas nevar?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
