Publiskā informācija rāda, ka līdz 29. aprīlim cilvēku skaits, kuri miruši ar Covid-19i, sasniedzis 8 cilvēkus uz miljons iedzīvotājiem, un šis rādītājs ir viens no zemākajiem visā Eiropā. Pagaidām labāk kā Latvijai ir veicies tikai Slovākijai un tuvu mums ir vēl tikai salu valsts Malta un Bulgārija. Šobrīd Latvija izskatās labi arī uz mūsu tuvāko kaimiņu fona, jo Lietuvā ar Covid-19 mirušo skaits sasniedzis 17 cilvēkus uz miljons iedzīvotājiem, bet Igaunijā miruši 38 cilvēki. Salīdzinājumam, starp vidēja izmēra valstīm epidēmija Eiropā vissmagāk skārusi Beļģiju (650 mirušo uz 1 miljonu iedzīvotāju), bet ASV Ņujorkas štats īsā laikā pieredzējis to, ka no šīs slimības bojā gājuši pat 1200 iedzīvotāju. Salīdzinājumam, ja mēs Latvijā būtu piedzīvojuši šo valstu scenāriju, tas nozīmētu papildus 2400 mirušo pavisam īsā laikā.
Vispirms paldies jāsaka valdībai, kura spēra izšķirošus soļus, esot sākotnējā objektīvā neziņā, redzot atšķirīgas taktikas dažādās valstīs un vēl nesagaidot ievērojamu situācijas pasliktināšanos. Ārkārtas stāvoklis mūsu valstī tika ieviests vairākas dienas pirms Latvijā tika konstatēts pirmais mirušais ar Covid-19. Ja mēs paskatāmies uz atsevišķu Latvijas kaimiņvalstu piemēru (Baltkrievija), kur valstu vadība centās Covid-19 apkarot, to ignorējot, Latvijas rīcība vismaz pagaidām sevi ir attaisnojusi. Latvijas valsts ieguva laiku ārstniecības iestāžu sagatavošanai epidēmijai un šo laiku izmantoja, lai ārstus un citus veselības aprūpes darbiniekus nodrošinātu ar maskām un citiem personālajiem aizsarglīdzekļiem. Valdības noteiktā rīcība sūtīja sabiedrībai skaidru signālu, ka šī slimība ir patiešām ļoti bīstams ienaidnieks, ko apkarot būs iespējams tikai visiem kopā, mainot savu rīcību ikdienā. Valdības rīcība krīzes situācijā ir veicinājusi sabiedrības kopējo uzticēšanos valsts varai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
