Latvijā jau divus mēnešus ilgst Covid-19 ārkārtējā situācija, un no ierastā atšķiras ne tikai mūsu ikdienas dzīve, bet arī valsts ekonomiskais stāvoklis. Eksperti paredz, ka šī globālā aina atstās manāmu ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Situācija varētu attīstīties dažādi, jo uzņēmējiem pieejams atbalsts gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Turklāt daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas un investīciju idejas.
Uzņēmēju stāvoklis būs atkarīgs no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā un Latvijā. Tomēr jebkuram uzņēmējam ir jārēķinās ar stratēģijas pielāgošanu konkrētajai situācijai un tendencēm, kuras viņi novēro savā uzņēmumā. Pat pirms pandēmijas bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus. Šobrīd uzņēmēji ir sadalījušies divās daļās – tie kas vēlas nogaidīt ar kredīta ņemšanu, un tie, kas vēlas riskēt, ārkārtas situācijā saredzot attīstības iespējas. Tieši šajā segmentā iespējams sagaidīt izaugsmi, jo esošā situācija tikai palielinās vajadzību tirgū pēc naudas resursiem biznesam.
Latvijas ekonomika būtībā ir relatīvi neliels tirgus, kas aug, pateicoties eksportam. Tādēļ Latvijas tautsaimniecība krīzē ir skarta diezgan plaši un uzņēmumiem ievērojami krītas apgrozījumi. Lai arī rodas bažas, ka vairāki uzņēmumi nespēs kvalificēties kredīta saņemšanai, pašlaik ir pieejamas dažādas valsts atbalsta formas, tostarp attīstības finanšu institūcijas "Altum" instrumenti, kuri ļauj bankām, samazinot to riskus, piešķirt jaunu aizdevumu vai atvieglot esošā kredīta apkalpošanu. Ja šāds pieejamo instrumentu klāsts tiks paplašināts, bankām turpmāk būs lielākas iespējas piešķirt kredītus.