EK viceprezidents Franss Timmermans 21. aprīlī, uzrunājot Eiropas Parlamenta Vides komiteju, uzsvēra, ka Eiropas zaļais kurss būs pamatā Eiropas ekonomikas atjaunošanai. Urzula fon der Leiena 28. aprīlī publicētā videouzrunā arī norāda, ka esošā krīze nav mazinājusi ilgtermiņa klimata izaicinājumus, kas jārisina. 17 Eiropas Savienības valstu vides ministri (t.sk. Latvijas) publicējuši kopīgu aicinājumu neatkāpties no zaļā kursa iniciatīvu īstenošanas, t.sk. palielinot investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē, atjaunīgajā enerģijā, ēku renovēšanā, izpētē un attīstībā, aprites ekonomikā.
Pagājušā gada beigās Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu jeb "European Green Deal". Tas ir vērienīgu pasākumu un iniciatīvu kopums nākamajiem gadiem klimatneitralitātes sasniegšanai, kura īstenošanai Eiropas Komisija izstrādās jaunas rīcībpolitikas stratēģijas un plānus, kā arī veiks izmaiņas esošajā likumdošanā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam ir jākļūst par klimatneitrālu kontinentu – vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmenī.
Savukārt 2020. gada martā Eiropas valstīs sākās Covid-19 vīrusa epidēmijas ierobežošana, radot ekonomisko krīzi. Tomēr tā nav ietekmējusi 2019. gada beigās noteikto Eiropas zaļo kursu un tā mērķus. Pastāv dažādi viedokļi par šo mērķu sasniegšanu krīzes iespaidā: viens no tiem ir, ka to sasniegšana ir dārga un visiem enerģijas patērētājiem tas būs materiāls slogs, tādēļ mērķi ir jāmīkstina; otrs viedoklis ir pilnīgi pretējs – krīzē cietušām nozarēm tas būs papildu atbalsta mehānisms. Šobrīd Eiropas Savienībā tiek paredzēts, ka uzņemtais zaļais kurss palīdzēs ātrāk atjaunot ekonomiku pēc krīzes, sniedzot stimulus tieši zaļo segmentu nozarēm. Tādējādi nav indikāciju, ka Eiropas Komisija mainītu noteikto virzienu klimata mērķu sasniegšanā. Arī Latvijā visi pasākumi Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam tiek turpināti. Tomēr pastāv duāli viedokļi attiecībā uz Eiropas Komisijas taktiku: zaļais kurss ir papildu instruments, palīdz ātrāk atdzīvināt ekonomiku un iziet no krīzes, bet, no otras puses, pastāv iespēja, ka faktiski tiks tikai pārdalīti jau esošie finanšu instrumenti, bet "jaunas naudas" apjomi ir pieticīgi.
Eiropas zaļajā kursā uzsvērts, ka mērķa sasniegšanā būs jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm. Ņemot vērā, ka enerģētikā jau ir daudz paveikts attiecībā uz CO2 izmešu samazinājumu vidē, nozarē jau skaidri virzās uz zaļā kursa mērķiem. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka visiem pārējiem sektoriem, kā rūpniecībai, lauksaimniecībai, transporta, atkritumu apsaimniekošanas nozarēm būs daudz lielāki izaicinājumi, lai Eiropa virzītos uz klimatneitralitāti, nekā tikai sabiedrībā jau ierastais vārdu virknējums "augsta maksa par zaļi saražoto elektrību".
Attiecībā uz elektromobilitātes attīstību Eiropā noteiktais virziens un plānotie mērķi, kas paredz pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, saglabājas. Tomēr šajā segmentā elektromobilitātes virzību varbūt ne tik ļoti ietekmē vīrusa izraisītā krīze kā globālie procesi energoresursu tirgos, piemēram, naftas cenas, kas piedzīvojušas lielāko kritumu vairāk nekā 20 gadu laikā. Savukārt šis process attiecīgi ir samazinājis cenas degvielai pasaulē, Eiropā un arī Latvijā. Līdz ar to, iespējams, tā lietotāju daļa, kas vēl nesen jau bija tuvu lēmumam iegādāties elektroauto, ar šī brīža degvielas cenām savu galīgo izvēli uz kādu laiku atliek.
Tomēr AS "Latvenergo" savu stratēģisko mērķi un plānotos projektus elektromobilitātes attīstīšanā turpina – strādājam ar jaunu uzlādes punktu izveidi Rīgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
