EK viceprezidents Franss Timmermans 21. aprīlī, uzrunājot Eiropas Parlamenta Vides komiteju, uzsvēra, ka Eiropas zaļais kurss būs pamatā Eiropas ekonomikas atjaunošanai. Urzula fon der Leiena 28. aprīlī publicētā videouzrunā arī norāda, ka esošā krīze nav mazinājusi ilgtermiņa klimata izaicinājumus, kas jārisina. 17 Eiropas Savienības valstu vides ministri (t.sk. Latvijas) publicējuši kopīgu aicinājumu neatkāpties no zaļā kursa iniciatīvu īstenošanas, t.sk. palielinot investīcijas ilgtspējīgā mobilitātē, atjaunīgajā enerģijā, ēku renovēšanā, izpētē un attīstībā, aprites ekonomikā.
Pagājušā gada beigās Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu jeb "European Green Deal". Tas ir vērienīgu pasākumu un iniciatīvu kopums nākamajiem gadiem klimatneitralitātes sasniegšanai, kura īstenošanai Eiropas Komisija izstrādās jaunas rīcībpolitikas stratēģijas un plānus, kā arī veiks izmaiņas esošajā likumdošanā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam ir jākļūst par klimatneitrālu kontinentu – vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmenī.
Savukārt 2020. gada martā Eiropas valstīs sākās Covid-19 vīrusa epidēmijas ierobežošana, radot ekonomisko krīzi. Tomēr tā nav ietekmējusi 2019. gada beigās noteikto Eiropas zaļo kursu un tā mērķus. Pastāv dažādi viedokļi par šo mērķu sasniegšanu krīzes iespaidā: viens no tiem ir, ka to sasniegšana ir dārga un visiem enerģijas patērētājiem tas būs materiāls slogs, tādēļ mērķi ir jāmīkstina; otrs viedoklis ir pilnīgi pretējs – krīzē cietušām nozarēm tas būs papildu atbalsta mehānisms. Šobrīd Eiropas Savienībā tiek paredzēts, ka uzņemtais zaļais kurss palīdzēs ātrāk atjaunot ekonomiku pēc krīzes, sniedzot stimulus tieši zaļo segmentu nozarēm. Tādējādi nav indikāciju, ka Eiropas Komisija mainītu noteikto virzienu klimata mērķu sasniegšanā. Arī Latvijā visi pasākumi Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam tiek turpināti. Tomēr pastāv duāli viedokļi attiecībā uz Eiropas Komisijas taktiku: zaļais kurss ir papildu instruments, palīdz ātrāk atdzīvināt ekonomiku un iziet no krīzes, bet, no otras puses, pastāv iespēja, ka faktiski tiks tikai pārdalīti jau esošie finanšu instrumenti, bet "jaunas naudas" apjomi ir pieticīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
