Piemēram, gaisa piesārņojums, smēķēšana un neveselīgs uzturs ir trīs senas globālas problēmas, kas šobrīd ir palikušas Covid-19 pandēmijas ēnā, bet šo jautājumu aktualitāte neizbēgami atkal atgriezīsies cilvēces dienas kārtībā, jo to ietekme uz sabiedrības veselību ir milzīga. Pašreizējā pieredze cīņā ar koronavīrusu kārtējo reizi apliecina, ka sabiedrības veselības problēmas nav iespējams atrisināt ātri un vienkārši. Kā liecina līdzšinējā pieredze, parasti šādi jautājumi prasa kompleksus risinājumus, iesaistot gan zinātniekus un uzņēmējus, gan valsts institūciju pārstāvjus, lai kopā strādātu pie atbilstošiem risinājumiem un mazinātu iespējamus katastrofiskus zaudējumus.
Faktiski šeit mēs varam runāt par krīzēm industrijā un veidu, kā industrijas šīs krīzes pārvar. Krīžu vadības institūts (Institute for Crisis Management – ICM) pamatā izdala "pēkšņās krīzes" un "gruzdošās krīzes", lai gan krīžu veidu un paveidu iedalījums un definējums, protams, var atšķirties dažādās teorijās un pieejās. Pēkšņās krīzes raksturo dažādi neparedzēti vai drīzāk neparedzami apstākļi, kas rada pēkšņu, negaidītu un nenovēršamu ietekmi uz kādu indivīdu, procesu, biznesu, industriju u.tml. Šādu krīžu risināšanā nepieciešama reaktīva un izlēmīga rīcība un atbilstošu pasākumu kopums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
