Jens Everts: Atgūšanās pēc Covid-19 – vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Līdzīgi kā Baltijā, arī Ķīnā dažos sektoros novērojama ilglaicīgāka lejupslīde, kamēr citi atgūstas ļoti strauji. Nav pārsteigums, ka mazumtirdzniecība, jo īpaši luksusa preču tirdzniecība, tika smagi ietekmēta veikalu slēgšanas un papildu piespiedu brīvdienu dēļ. Atjaunojot kaut ierobežotu iespēju apmeklēt veikalus, kopš marta vidus pārdošanas rādītāji aug. Šobrīd tiek lēsts, ka vien 60% Ķīnas viesnīcu ir atsākušas darbu – atlikušās joprojām ir slēgtas un tām būs nepieciešams ilgāks laiks, lai atgrieztos darbā pilnā sparā. Gluži pretēja situācija bija vērojama pārtikas veikalos – tie šī gada februārī sasniedza visu laiku labākos mēneša pārdošanas apjomus, jo auga pieprasījums pēc svaigiem un kvalitatīviem produktiem. Kaut gan skaistumkopšanas saloni izjutuši pieprasījuma kritumu, skaistumkopšanas produktu pārdošanas rādījumi pieauguši – tas skaidrojams ar ilgu iekštelpās pavadīto laiku un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu, kā rezultātā radusies nepieciešamība pēc mitrinošiem produktiem. Kaut gan citviet, izņemot Uhaņu un Hubejas provinci, netika izsludināta stingra karantīna, bet iedzīvotāji tika mudināti palikt mājās, arī tiešsaistes piegādes apjoms auga ļoti strauji un daudzi uzņēmumi pārorientējās uz tiešsaistes pārdošanu.

Šobrīd gandrīz 94% Uhaņas biznesu atsākuši savu darbību – lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem šis rādītājs sasniedz 97%, kamēr pakalpojumu sniedzējiem – 93%. Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā darbība atsākta. Uhaņā šobrīd strādā vien 60% nodarbināto, savukārt elektrības patēriņš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, krities par piektdaļu. Vīrusa uzliesmojums notika tieši pirms Ķīniešu Jaunā gada, kura laikā parasti vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ceļo Ķīnas iekšienē un ārzemēs – viņu atgriešanās darbā un pastāvīgajā dzīves vietā joprojām ir liels izaicinājums biznesam un ekonomiskajai situācijai.

Par spīti liecībām par progresu, joprojām nav skaidrs, ko nesīs nākotne, piemēram, tirdzniecība starp Ķīnu un ASV var pasliktināties. Vīruss smagi ietekmējis abas valstis, radot lielāko ekonomikas kritumu gadu desmitu laikā un likvidējot desmitiem miljonu darbavietu. Divu pasaules lielāko ekonomiku tirgus karš ievērojami kaitētu visai pasaulei.

Vīrusa izplatība un pieņemtie mēri radījuši jaunu realitāti, kurā personu pārvietošanās uzraudzība, reģistrēšana un ziņošana, kļūs par nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu, īpaši šobrīd, kamēr vēl nav pieejama vakcīna un pastāv liela iespējamība uzliesmojuma otrajam vilnim.

Jaunā normalitāte Ķīnā noteikti nozīmēs daudz augstāka mēra veselības uzraudzību. Papildu nepieciešamībai lietot sejas masku, arvien attīstītākas kļūs arī izsekošanas tehnoloģijas – tām jānodrošina iespēja ātri reaģēt, pasargājot no situācijas, kas piedzīvota Uhaņā. Ņemot vērā, ka fiziskās veselības draudi ir samazinājušies un uzticība medicīnas sistēmai – augusi, šobrīd galvenās prioritātes ir sabiedriskā veselība un ekonomiskā atveseļošanās.

Ķīnas pieredzes piemērošana attīstīto ekonomiku situācijai diemžēl neatklās patieso ainu. Ekonomiskās struktūras ir pārāk atšķirīgas, tādēļ arī atgūšanās temps ievērojami atšķirsies. Pieņemot, ka Ķīnu nesasniegs vēl viens būtisks vīrusa uzliesmojuma vilnis, valsts ekonomika varētu atgriezties normās šī gada beigās, bet attīstīto valstu ekonomikai būtu nepieciešami vēl trīs līdz četri papildu ceturkšņi, normālā stāvoklī atgriežoties vien līdz 2021. gada nogalei.

Joprojām paliek atklāti jautājumi: Vai Ķīna savas stingri hierarhiskās lēmumu pieņemšanas sistēmas dēļ būs ieguvēja? Vai mazākie ekonomikas dalībnieki, uz kuriem šobrīd fokusējas finansiālais atbalsts, tiešām izdzīvos? Kādas pārmaiņas notiks piegādes ķēdēs – vai gaidāma pilnīga savstarpēja atdalīšanās vai tikai sadalīšanās mazākās grupās? Un svarīgākais jautājums, uz kuru atbildi gūsim tikai pēc citu valstu atgūšanās no krīzes – kura "sistēma" ātrāk spēs atjaunot uzticību pēc Covid-19?