Jens Everts: Atgūšanās pēc Covid-19 – vai tiešām vajadzētu mācīties no Ķīnas?

Februārī, kamēr Latvijā dzīve turpinājās ierastā ritmā un netika ierobežoti pat ceļojumi uz Alpiem, Ķīna jau kādu laiku dzīvoja krīzes ietekmē un pat bija atsākusi pakāpenisku biroju, kafejnīcu un citu iestāžu atvēršanu. Uhaņas lidosta darbu atsāka aprīlī, skolas – maijā. Ekonomiskie rādītāji, kuriem šobrīd pasaule seko īpaši vērīgi, liecina par pakāpenisku Ķīnas ekonomikas atgriešanos normālā stāvoklī. Ķīna cīņā ar pandēmiju ir par pāris mēnešiem apsteigusi pārējo pasauli, tādēļ tās veiksmes stāsti vai klupšanas akmeņi varētu šķist kā vērtīgi mācību punkti. Vai tā ir? Vai Ķīna tiešām atgriežas pie ierastās dzīves, vai arī tā ir tikai ilūzija?

Līdzīgi kā Baltijā, arī Ķīnā dažos sektoros novērojama ilglaicīgāka lejupslīde, kamēr citi atgūstas ļoti strauji. Nav pārsteigums, ka mazumtirdzniecība, jo īpaši luksusa preču tirdzniecība, tika smagi ietekmēta veikalu slēgšanas un papildu piespiedu brīvdienu dēļ. Atjaunojot kaut ierobežotu iespēju apmeklēt veikalus, kopš marta vidus pārdošanas rādītāji aug. Šobrīd tiek lēsts, ka vien 60% Ķīnas viesnīcu ir atsākušas darbu – atlikušās joprojām ir slēgtas un tām būs nepieciešams ilgāks laiks, lai atgrieztos darbā pilnā sparā. Gluži pretēja situācija bija vērojama pārtikas veikalos – tie šī gada februārī sasniedza visu laiku labākos mēneša pārdošanas apjomus, jo auga pieprasījums pēc svaigiem un kvalitatīviem produktiem. Kaut gan skaistumkopšanas saloni izjutuši pieprasījuma kritumu, skaistumkopšanas produktu pārdošanas rādījumi pieauguši – tas skaidrojams ar ilgu iekštelpās pavadīto laiku un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu, kā rezultātā radusies nepieciešamība pēc mitrinošiem produktiem. Kaut gan citviet, izņemot Uhaņu un Hubejas provinci, netika izsludināta stingra karantīna, bet iedzīvotāji tika mudināti palikt mājās, arī tiešsaistes piegādes apjoms auga ļoti strauji un daudzi uzņēmumi pārorientējās uz tiešsaistes pārdošanu.