Foto: LETA
Simtgades plūdi – tā tiek raksturota ilgstošu lietavu izraisītā katastrofa 2017. gada vasarā un rudenī, kuras smagākās sekas bija vērojamas Latgalē. Applūduši tīrumi ar visu ražu, zemūdens pļavas, izskaloti ceļi tolaik bija redzami teju ik uz soļa – zaudējumi bija mērāmi simtiem miljonu eiro apmērā. Viens no iemesliem, kādēļ nokrišņu sekas bija tik smagas, ir daudzviet savu laiku nokalpojušās meliorācijas sistēmas, kas nespēja tikt galā ar lielo ūdens daudzumu. Nokrišņi ir liela problēma arī daudzās Latvijas pilsētās, kur nefunkcionējošu ūdens novadīšanas sistēmu dēļ bieži vien applūst ielas un citas teritorijas.

Plūdi Latvijā nav nenovēršams ļaunums – sakārtojot meliorācijas sistēmas, ir iespējams sekmīgi cīnīties ar ilgstošu nokrišņu radītajām sekām. Taču tam jāparedz atbilstošs finansējums.

Lielākā daļa meliorācijas sistēmu ir būvētas aizvadītā gadsimta 60.-90. gados. Pēc neatkarības atgūšanas par valsts nozīmes meliorācijas sistēmām tika atzīta vien neliela to daļa. Lielāko daļu – ap 70% sistēmu nodeva zemes īpašniekiem, uzliekot tiem arī tiesisku atbildību par sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu. Plūdi parāda, ka ne katrs īpašnieks šos pienākumus ir pildījis godprātīgi. Arī lielākajā daļā valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbi finansējuma trūkuma dēļ nav veikti vismaz 30 gadus. Pēdējā visaptverošā meliorācijas sistēmu inventarizācija lauksaimniecības un meža zemēs ir veikta pirms 30 gadiem. Kopš 2007. gada meliorācijas sistēmu uzturēšanā un atjaunošanā no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem ir ieguldīti vairāk nekā 230 miljoni eiro. Tas šķiet daudz, taču salīdzinājumam ir jāmin, ka šogad autoceļu fondā tiks ieguldīti 330 miljoni eiro. Jāuzsver, ka meliorācijas sistēmu kopgarums Latvijā ir līdzīgs autoceļu garumam. Tādējādi droši var apgalvot, ka meliorācijas sistēmas nav saņēmušas adekvātu finansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!