Jānis Dubrovskis: Valsts uzņēmumu privatizācija – kaimiņu pieredze un Latvijas iespējas  (6)

Šobrīd Latvijā ir 12 neprivatizējamas valsts kapitālsabiedrības, kuras kā stratēģiski svarīgus uzņēmumus aizsargā speciāli normatīvie akti: AS "Latvenergo", AS "Augstsprieguma tīkls", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", VAS "Latvijas Pasts", VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Latvijas gaisa satiksme", AS "Latvijas valsts meži", VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VAS "Latvijas radio", VAS "Latvijas televīzija", VAS "Latvijas loto", AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"".

Jaunā koncepcija paredz pienākumu reizi piecos gados pārvērtēt valsts līdzdalības nepieciešamību šajos uzņēmumos un līdz ar to arī reizi piecos gados izvērtēt šo uzņēmumu privatizācijas iespējamību.

Ņemot vērā līdzšinējo diskusiju gaitu, šobrīd kā ļoti ticams un realizējams tiek izskatīts variants par valsts uzņēmumu ierobežotas akciju daļas tirdzniecību biržā. Valsts saglabātu kontroli pār uzņēmumiem, bet ļautu Latvijas iedzīvotājiem un profesionāliem investoriem iegādāties daļu akciju lielākajās valsts kapitālsabiedrībās.

Ja vērtē starptautisko pieredzi, akciju emitēšanai biržā (IPO) ir daudzas priekšrocības. Veiksmīga valsts uzņēmumu akciju emisija biržā noteikti spilgtāk iezīmēs Latviju starptautiskajos finanšu tirgos, palielinās starptautisko investoru interesi par valsti, kā arī veicinās jaunus ieguldījumus Latvijā. Dalība biržā šiem uzņēmumiem nozīmēs papildu uzraudzību un līdz ar to arī pārskatāmāku korporatīvās pārvaldības struktūru.

No finanšu viedokļa raugoties, ļoti vilinoša lieta, kāpēc citu valstu uzņēmumi izšķiras par labu akciju emisijai biržā, ir palielināt pamatkapitālu, iegūstot papildu līdzekļus jaunu attīstības projektu finansēšanai. Jāņem arī vērā, ka Covid-19 pandēmijas radītās sekas un to ilgtermiņa ietekmi uz valsts budžetu pašreiz vēl līdz galam nevar novērtēt. Tāpēc vēl viens mērķis, pārdodot uzņēmuma esošās akcijas, var būt valsts budžeta papildināšana, lai īstenotu kādas jaunas politiskas iniciatīvas vai sen iecerētus sabiedriski nozīmīgus projektus, kuru realizēšana atlikta resursu trūkuma dēļ. Tāpat kā privātajam biznesam, arī valstij piederošajiem uzņēmumiem ikdienā ir jādomā par augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, tāpēc papildu labums no akciju publiskas kotēšanas ir iespēja ieviest jaunu vadības un darbinieku motivēšanas sistēmu, proti, piešķirt darbiniekiem akcijas vai akciju opcijas.

Veicot akciju emisiju, jārēķinās, ka pastāv arī noteikti riski, kurus pirms tam nepieciešams rūpīgi izvērtēt. Piemēram, ja biržā nonāk relatīvi mazs akciju īpatsvars, (5-10%) profesionālie investori, tādi kā pensiju un ieguldījumu fondi, var nebūt ieinteresēti piedalīties, jo akciju likviditāte otrreizējā tirgū varētu būt visai maza. Šādā gadījumā arī uzņēmumu akciju iekļaušana kāda akciju indeksa sastāvā var būt sarežģīta, jo arī indeksu veidotājiem ir noteiktas prasības pret minimālo pieejamo akciju īpatsvaru. Uzskatu, ka kvalitatīvam akciju piedāvājumam jābūt vismaz 20-25% robežās no kapitāla. Tas ļautu mazināt potenciālos emisijas riskus, sasniegt plašāku mērķu loku un vienlaicīgi saglabāt valsts kontroli.

Mūsu reģionā ir bijuši gan veiksmīgi, gan arī neveiksmīgi valsts kapitālsabiedrību privatizācijas piemēri. Somijā 2018. gadā privatizācijai nodeva alkohola ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu "Altia". Biržā nonāca divas trešdaļas akciju, un Somijas valsts, pārdodot akcijas, ieguva 150 miljonus eiro. 2005. gadā Somija daļēji privatizēja naftas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu "Neste". Šobrīd Somijas valsts uzņēmumā kontrolē 50,1%, bet pārējās akcijas brīvi kotējas Helsinku biržā. Akciju emisijas laikā jauns kapitāls uzņēmumam netika piesaistīts.

Pirms diviem gadiem Igaunijā notika Tallinas ostas akciju emisija – IPO rezultātā tika piesaistīts gan jauns kapitāls (128 miljoni eiro), gan pārdotas valsts akcijas. Valsts saglabāja divu trešdaļu akciju kontroli, pārējās akcijas kotējas Tallinas biržā. Lielākais akciju emisijas ieguvums bija saistīts ar daudzu vietējo mājsaimniecību iesaisti. Par ostas līdzakcionāriem kļuva gandrīz 1% no kopējā iedzīvotāju skaita jeb 14 000 Igaunijas investoru.

Savukārt kā mazāk veiksmīgu piemēru varam minēt neseno Lietuvas pieredzi, kad valsts nolēma kotēt mazāk par 5% no četriem enerģētikas uzņēmumiem: "Amber Grid", "Litgrid", "Ignitis gamyba", "Energijos Skirstymo Operatorius". Divi uzņēmumi kotējas biržas oficiālajā sarakstā, un divi – otrajā sarakstā. Ņemot vērā procentuāli mazo akciju piedāvājumu, to likviditāte bija zema un tāpēc bija sarežģīti piesaistīt nopietnus starptautiskus investorus. Tas viss rezultējās divu uzņēmumu – "Ignitis gamyba" un "Energijos Skirstymo Operatorius" – akciju atpirkšanā. Lietuvas valsts atpirka visas biržā kotētās akcijas un pārtrauca šo divu uzņēmumu biržas statusu no šā gada 1. jūlija.

Kā jau liecina kaimiņvalstu piemēri, valsts uzņēmumu privatizācija, izmantojot biržu, var pilnībā attaisnoties, vienlaicīgi sasniedzot vairākus izvirzītos mērķus. Pašreizējā krīze liek savādāk izvērtēt veselības un sociālo aprūpi, izglītību un daudzas citas jomas. Valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir instruments visas tautsaimniecības efektivitātes palielināšanai.