Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.
Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies. Protams ir jautājums cik šis patēriņš būs noturīgs un daļa no uzlabojumiem varētu būt saistīts ar iepriekš atliktiem pirkumiem. Kā liecina Latvijas Bankas publicētā informācija, ārkārtas situācijas laikā Latvijas mājsaimniecības komercbankās uzkrāja par 200 miljoniem eiro vairāk nekā parasti pavasara mēnešos, un domājam šobrīd tas tiek tērēts. Tomēr straujais patēriņa pieaugums norāda uz mazāku IKP kritumu un ļauj cerēt, ka nepiepildīsies pavasarī prognozētās bažas par smagu, ļoti smagu vai katastrofālu ekonomikas samazinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
