Gints Metāls: Nākamais mēģinājums sakārtot AML jomu  (1)

Vairāki uzraugi reizē nav kvalitāte

Tie NILLTPFN likuma subjekti, kurus vienlaikus uzrauga vairākas uzraudzības iestādes, saskaras ar pārbaudi pēc pārbaudes, jo katra iestāde uzskata, ka tā veic atsevišķu uzraudzību pār šo komersantu, neatkarīgi no citu iestāžu iepriekš veiktajām darbībām. Piemēram, komersants, kas vienlaikus sniedz juridisko palīdzību, kā arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumus, tiek uzraudzīts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, un abas šīs iestādes veic vienu un to pašu uzraudzības darbību pret šo komersantu. Tāpat arī komersants, kas nodarbojas ar, piemēram, lombarda biznesu, kurā tiek izsniegti aizdevumi patērētājiem, vienlaikus tirgojot zeltlietas un sniedzot arī maksājumu pakalpojumu, tiek uzraudzīts no VID, PTAC un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) puses.

Tāpat arī nav redzams risinājums kontroles un uzraudzības iestāžu prakses vienādošanai. Praksē NILLTPFN likuma normu izpildes kārtība ir atkarīga no katras kontroles un uzraudzības iestādes izpratnes, tad rezultātā pastāv krasi atšķirīgas pieejas NILLTFPN likuma izpildei. Proti, jau šobrīd 10 dažādas valsts iestādes un profesionālās organizācijas kontrolē katra savus NILLTPFN likuma subjektus un katram uzraudzītājam ir savi uzskati par to, kā jāveido risku novērtējums, cik detalizēti jāapraksta klientu izpētes process, kā kārtojama lietvedība utt. Uzraudzības pienākumu sadrumstalotība starp iestādēm neveicina vienotu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu un kavē likuma subjektus no savu pienākumu savlaicīgas izpildes.

Iestādes un profesionālās organizācijas

Ja viena daļa uzraugošo iestāžu var tikt uztvertas kā represīvas iestādes, piemēram, VID un PTAC, kuru darbiniekiem kā valsts amatpersonām nevarētu būt savu interešu pret uzraugāmajiem subjektiem, tad profesionālās organizācijas tādas nav. Piemēram, zvērinātu advokātu padomi vai revidentu padomi veido paši organizācijas biedri, kas balsojot ieceļ šo profesionālo organizāciju augstāko vadību, tādā veidā faktiski arī pastarpināti nosakot to, cik stingra varētu būt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas kontrole.

Attiecīgi arī nevar nepamanīt dažādo kontroles uz uzraudzības iestāžu attieksmi pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas uzraudzību. Tā, piemēram, ja VID mājaslapā ir diezgan plaša un izsmeļoša informācija par likuma izpildes kārtību, tad tieši profesionālo organizāciju mājaslapās šīs informācijas nav vai tā ir acīmredzami nepilnīga. Tā, piemēram, Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas tīmekļa vietnē gandrīz nemaz nav pieejama informācija par NILLTPFN likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) piemērošanas kārtību attiecībā uz zvērinātiem revidentiem, lai gan NILLTPFN likums jau kopš tā spēkā stāšanās brīža 2008. gada 13. augustā attiecina likuma prasības uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, nosakot to uzraudzību Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai.

Nevar teikt, ka NILLTPFN likuma prasību izpilde ir nezināma Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. Tās tīmekļa vietnē ir vairāki skaidrojumi par tiesībām kopēt pašvaldības pārstāvja personu apliecinošo dokumentu NILLTPFN likuma prasību izpildei, bet tas arī ir viss.

Arī Sankciju likuma 13. panta 4.⁶ daļa jau no 2019. gada 4. jūlija paredz, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija kā kompetentā institūcija izstrādā kārtību, kurā ir noteikts pasākumu kopums, kas zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai jāveic šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai. Iespējams, ka šāda kārtība ir izstrādāta un izplatīta revidentiem, tomēr tā varētu būt arī publiski pieejama, ja reiz citas kontroles un uzraudzības iestādes savus norādījumus un vadlīnijas publicē savās tīmekļa vietnēs. Tas veicinātu uzticēšanos, ka arī profesionālās organizācijas godprātīgi veic savus pienākumus NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpildē.

Tāpat arī, lai gan maksātnespējas procesa administratoriem bija jākļūst par NILLTPFN likuma subjektiem ar 2020. gada 1. janvāri, ne biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" tīmekļa vietnē, ne arī Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļa vietnē nav nekādas informācijas par jaunajām prasībām un to izpildi. Iespējams, ka šādi dokumenti ir izsūtīti administratoriem, tomēr par to pārliecināties nav iespējams.

Risinājums likuma piemērošanas uzraudzībai

Ja arī kāda likuma piemērošanu uzrauga vairākas iestādes, tad gala rezultāts nedrīkstētu būt atšķirīgs. Proti, visām iestādēm būtu jāpievēršas likuma izpildes kontrolei ar vienādu rūpību un izpratni pret sagaidāmo rezultātu, tomēr praksē tas tā nenotiek. Šāda prakse vēlreiz apliecina, ka NILLTPFN likuma izpildē lietderīgāk būtu samazināt kontroles un uzraudzības iestāžu skaitu, lai tādā veidā vienādotu NILLTPFN likuma piemērošanas prasības.

2020. gada 2. jūnija intervijā Latvijas Radio FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile izteica viedokli, ka FKTK nākotnē, iespējams, varētu no PTAC pārņemt nebanku kreditētāju uzraudzību.² Tas būtu pareizs un ļoti nepieciešams solis uzraudzības konsolidācijai, kas kopumā ļautu mazināt birokrātisko slogu un vienādot prasības. Arī apvienojot FKTK ar Latvijas Banku (LB), tiks samazināts kontroles un uzraudzības iestāžu skaits, jo šobrīd tieši LB uzrauga valūtas maiņas komersantus.

Šobrīd, kad Latvija ir izpildījusi starptautisko partneru prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un kārtējie NILLTPFN likuma grozījumi tiks skatīti Saeimā, ir īstais brīdis izvērtēt arī kopējo NILLTPFN likuma birokrātisko slogu, atšķirības dažādu NILLTPFN likuma subjektu tiesībās un dažādās NILLTPFN likuma piemērošanas prakses.

[1] Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā". Pieejams šeit.

[2] Purgaile neizslēdz iespēju nākotnē FKTK pārņemt nebanku kreditētāju uzraudzību. Pieejams šeit.