2019. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā. Ir pagājis gads un Ministru kabinets (MK) ir sagatavojis kārtējos grozījumus NILLTPFN likumā.1 Par likuma galīgo redakciju varēs spriest tikai pēc tā pieņemšanas Saeimā, tomēr jau šobrīd ir pamanāms, ka Latvijā tiks turpināta uzraudzības un kontroles iestāžu sadrumstalošana, tādējādi liedzot veidot efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas uzraudzību.
Vairāki uzraugi reizē nav kvalitāte
Tie NILLTPFN likuma subjekti, kurus vienlaikus uzrauga vairākas uzraudzības iestādes, saskaras ar pārbaudi pēc pārbaudes, jo katra iestāde uzskata, ka tā veic atsevišķu uzraudzību pār šo komersantu, neatkarīgi no citu iestāžu iepriekš veiktajām darbībām. Piemēram, komersants, kas vienlaikus sniedz juridisko palīdzību, kā arī parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumus, tiek uzraudzīts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, un abas šīs iestādes veic vienu un to pašu uzraudzības darbību pret šo komersantu. Tāpat arī komersants, kas nodarbojas ar, piemēram, lombarda biznesu, kurā tiek izsniegti aizdevumi patērētājiem, vienlaikus tirgojot zeltlietas un sniedzot arī maksājumu pakalpojumu, tiek uzraudzīts no VID, PTAC un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) puses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
