Latvijā pakāpeniski pieaug interese iepirkties internetā. Tāpēc arī uzņēmēji pielāgojas jaunajai realitātei un pircēju pieprasījumam, piedāvājot savas preces un pakalpojumus arī tiešsaistē. Nozarē pieejamie dati liecina, ka šajā pusgadā reģistrēti vairāk nekā 400 jauni interneta veikali un to skaits turpina pieaugt. Vienlaikus Latvijā turpina palielināties mājsaimniecību skaits, kurās pieejams internets, 2019. gadā sasniedzot 85,4%, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Taču svarīgi, ka, pieaugot iespējām iepirkties tiešsaistē, iedzīvotāji rīkojas kā viedpircēji – atpazīst uzticamus tiešsaistes veikalus un izvēlas drošus maksājumu veidus.
Aizvien izteiktāk novērojam pāreju uz digitāliem maksājumiem un iepirkšanos digitālajā vidē. Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā trešdaļa respondentu (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī. Kas nepārsteidz – visbiežāk tiešsaistē iepērkas Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Tieši šī vecuma grupa ir tā, kas e-veikalos iepērkas visaktīvāk – vairākas reizes mēnesī. Un tieši šī vecuma grupa var būt virzītājspēks, kas palīdzēs saviem vecākiem vai vecvecākiem apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai iepirkšanās internetā būtu droša.
Iedzīvotājus var iedalīt divās lielās grupās – tehnoloģiju fanos, kuri labprāt izmēģina jaunāko inovāciju sniegtās iespējas, un tradicionālajos pircējos, kuri uzskata, ka jauninājumi vairāk sarežģī nekā atvieglo ikdienu. Ja pirmā grupa parasti apsteidz tehnoloģiju sniegto piedāvājumu un jau ir informēti par jaunākajām tendencēm, dažkārt pirms tās vispār parādās tirgū, tad otrā grupa bieži vien ir tā, kurai nepieciešams lielāks iedrošinājums sākt izmantot tehnoloģijas. Tāpēc svarīgi atbalstīt tieši tās iedzīvotāju grupas, kuras uzreiz nav gatavas organizēt savus pirkumus tiešsaistē un izmantot citas interneta piedāvātās iespējas.
Iespēja iepirkties e-veikalā, lai taupītu savu laiku, kļūst aizvien pašsaprotamāka. Teju 70% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē. Protams, aktīvākie šajā ziņā ir jaunieši – vecuma grupai no 18 līdz 25 gadiem tas ir vissvarīgāk – to norādījuši 80% respondentu šajā vecumā grupā. Tomēr neatpaliek arī aktīvie seniori (no 65 gadiem) – 54% atzīmē, ka viņiem ir nozīmīga preču pieejamība internetā.
Tiešsaistē jārīkojas kā viedpircējam
Vairums sabiedrības pavada arvien vairāk laika digitālajā vidē. Augot e-komercijas popularitātei un attīstoties piedāvātajām iespējām, kļūst izplatītāka arī tiešsaistes krāpšana, piemēram, datu zādzības, viltus piedāvājumi, preces kvalitātes neatbilstība solītajam un citi. Pakalpojumu sniedzēju atbildībā ir plašs klientu datu apjoms, tāpēc tieši finanšu pakalpojumi ir kiberzagļu mērķu saraksta augšgalā. Ja mēs zinām, kā iepirkties tiešsaistē gudri un droši, ja spējam atpazīt uzticamus tiešsaistes veikalus un izvēlēties drošus maksājumu veidus, tad mēs varam pasargāt sevi no iespējamiem krāpšanas riskiem. Pārliecinoši lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa (86%) pēdējā gada laikā, mēģinot iegādāties preci internetā, nav saskārusies ar krāpšanu. Taču 8% respondentu vai nu ir saskārušies ar krāpšanas mēģinājumu, vai arī ir kļuvuši par krāpšanas upuriem (6%). Tajā pašā laikā tikai nepilni 3% Latvijas iedzīvotāju zina, ka gadījumā, ja internetā iegādāta prece netiek piegādāta, naudu no tirgotāja var atprasīt, iesaistot banku. Šis apstāklis parāda, ka vēl joprojām iedzīvotājiem ir salīdzinoši sliktas zināšanas kā pasargāt sevi šādās situācijās.
Svarīgs drošības priekšnoteikums ir uzturēt savas ierīces (dators vai viedtālrunis) tādā kārtībā, lai maksājumi tiešsaistē notiktu droši. Tāpat jāseko līdzi, lai regulāri tiktu atjaunināta programmatūra un interneta savienojums ir privāts, un netiktu izmantots publisks bezvadu interneta tīkls. Jāpievērš uzmanība vietnes nosaukumam un jāpārliecinās vai norādīti uzņēmuma rekvizīti un kontakti. Īpaši būtiski iepazīties ar citu lietotāju atsauksmēm, ja iepērcies jaunā un sev vēl nezināmā tiešsaistes veikalā. Svarīgi arī izvēlēties ērtus un tajā pašā laikā drošus maksāšanas līdzekļus – bankas karti vai savienojumu ar internetbanku. Tas nozīmē, ka, ja radīsies jautājumi par preces vai pakalpojuma kvalitāti, pircējam ir iespēja iesaistīt arī savu banku, lai palīdzētu meklēt risinājumu. Vienmēr rūpīgi jāizvērtē piedāvājums un jāuzmanās no reklāmām ar neticami labiem piedāvājumiem. Iesaku sekot līdzi darbībām savā kontā un ieslēgt paziņojumus par maksājumiem savā mobilajā lietotnē. Tas palīdzēs kontrolēt konta stāvokli teju jebkurā brīdī un, ja pamanīsiet aizdomīgas darbības, varēsiet par tām nekavējoties ziņot bankai.
Izvēlas drošus maksājumu veidus
"Swedbank" rīcībā esošie dati rāda, ka arvien vairāk klientu izvēlas iepirkties internetā, izmantojot drošu karšu maksājumu. Arī tirgotāji novērtē bezskaidras naudas priekšrocības un saviem klientiem piedāvā ērtus norēķinus. Kā liecina Latvijas Bankas un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" dati, viena Latvijas iedzīvotāja bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tuvojas proporcijai 2:1 (pēc veikto maksājumu skaita nedēļā tie ir 64% pret 36%). 60% no bezskaidrās naudas maksājumiem ir veikti ar maksājumu kartēm. Līdz ar to varam droši prognozēt, ka šāda tendence nākotnē ne tikai saglabāsies, bet iespējams pat pieaugs. Turklāt šādas tendences savos pētījumos novērojuši arī citi nozares dalībnieki. Gan Finanšu nozares asociācijas, gan arī "Mastercard" pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem tiešsaistē atklāj to pašu – iegādājoties preces vai pakalpojumus internetā, respondenti pārsvarā dod priekšroku norēķiniem, izmantojot drošu pieslēgumu internetbankai un maksāšanai ar bankas karti.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savos ziņojumos uzsver, ka digitālā iekļaušanās ir būtiska, lai iedzīvotāji mūsdienās pilnvērtīgi piedalītos visos ikdienas dzīves aspektos. Latvijā palielinās iedzīvotāju skaits, kas ikdienā izmanto digitālās maksāšanas veidus, un samazinās to iedzīvotāju skaits, kuriem agrāk pat nebija bankas konta. Jau šobrīd iespēja norēķināties ar karti ir 96% bankas klientu. Turklāt arguments, ka tieši vecāka gada gājuma cilvēkiem šie pakalpojumi ir nepieejami, ir galvenais, lai vēl vairāk izglītotu sabiedrību par e-komercijas priekšrocībām. Covid-19 pandēmijas laikā tieši vecāki cilvēki bija vairāk pakļauti saslimšanas riskam, kas nozīmē, ka tieši vecākiem cilvēkiem, kuriem dažkārt ir grūtības arī pārvietoties, iepirkšanās internetā daļēji palīdz ar mobilitātes nodrošināšanu.
Zināšanām un prasmēm mūsdienās ir aizvien lielāka nozīme. Īpaši zināšanas, kas palīdz labāk saprast finanšu jēdzienus ir izšķirošas mūsu labklājības aizsargāšanā. Tikai izprotot šos jēdzienus mēs spējam kvalitatīvi apzināties arī riskus un prasmes, kas mums nepieciešamas, lai
pieņemtu efektīvus lēmumus un veiksmīgi pārvaldītu savas finanses. Spēja atpazīt krāpnieciska rakstura saturu tiešsaistē ir viena no sastāvdaļām drošiem pirkumiem internetā. Ikdienas tiešsaistes pirkumi un norēķini ar maksājumu kartēm sniedz ērtību, drošību un tēriņu kontroli. Līdz ar to viedpircēja prasmes domāt un rīkoties digitāli būs arvien aktuālas.
"Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas Latvijas iedzīvotāju pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2020. gada maijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.