Delfi foto misc. - 76181
Foto: LETA
"Latvija ir viena no ES valstīm ar labākajiem rezultātiem atjaunojamo energoresursu jomā, taču ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu energoefektivitāti" – ar šādu vērtējumu sākas Eiropas Komisijas dienestu darba dokumenta 2020. gada ziņojuma par Latviju vides ilgtspējas sadaļa. Šis dokuments klajā nāca ap to laiku, kad Covid-19 pandēmija sasniedza Latviju un arī mūsu valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Cīņa ar koronavīrusu likusi mums citām acīm paskatīties uz daudzām lietām, tostarp pievērst uzmanību jautājumiem, kurus nedrīkst atstāt novārtā.

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus. Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!