Katram piektajam dzīvokļa īpašniekam (22%) šobrīd ir vienalga, kas veic daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu, un gandrīz tikpat lielai daļai (17%) nemaz neinteresē, kur un kā tiek tērēti mājas uzkrājuma fondā esošie naudas līdzekļi, rāda tikko kā "Hagberg" veiktās aptaujas dati*. Ilgstoša vienaldzība un samierināšanās ar sliktas kvalitātes dzīvojamo māju fonda apsaimniekošanu ir viens no galvenajiem iemesliem problēmai, uz kuru pērn ziņojumā "Ēku drošums: vai darām pietiekami?" norādījusi Valsts kontrole. Neskatoties uz pastāvošajiem dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumiem un kontroli, liela daļa ēku šobrīd nav drošas dzīvošanai, jo maz tiek ieguldīts savlaicīgā to uzturēšanā. Tas ar laiku rada nepieciešamību segt arvien pieaugošās avārijas izmaksas laikus nenovērsto bojājumu dēļ.
Lai apsaimniekošanas nozare Latvijā mainītos un tiktu risinātas ieilgušās dzīvojamo māju fonda uzturēšanas problēmas, ir jāmainās tam, kā paši skatāmies uz savu īpašumu – tas nebeidzas aiz katra dzīvokļa durvīm. Dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par to, ka ir jārūpējas ne tikai par savu dzīvokli, bet arī koplietošanas telpām, liftu, balkoniem, jumtu, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, ir viens no iemesliem, kāpēc daudzdzīvokļu nami ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ir jāsaprot, ka nekvalitatīva apsaimniekošana ilgtermiņā būtiski samazina īpašuma vērtību! Uzskatu, ka mūsu sabiedrība nudien nav tik turīga, lai varētu atļauties pārmaksāt par sliktas apsaimniekošanas radītām sekām.
Novērtējot apsaimniekošanas situāciju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sektorā, jāsecina, ka dzīvokļu īpašnieki ilgtermiņā sadzīvo ar nekvalitatīvu un necaurspīdīgu apsaimniekošanu. 82%, dzīvokļa īpašnieku nav bijusi iespēja izvēlēties savu mājas apsaimniekotāju. Tāpēc katrs trešais (31%) iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo apsaimniekotāju. Savukārt pusei (50%) daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav pieejama informācija par savas mājas uzkrājuma fonda atlikumu un tā izlietojumu. No tiem iedzīvotājiem, kuri nav apmierināti ar savu mājas apsaimniekotāju, 55% kā iemeslu min necaurspīdīgu apsaimniekošanu. Cilvēki norāda, ka nav pieejamas atskaites par to, kā izlietota iemaksātā apsaimniekošanas maksa, kā arī, neskatoties uz to, ka iemaksas tiek veiktas, nav redzamu uzlabojumu mājas labiekārtošanā un uzturēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
