Nesen publicētajā OECD pētījumā atklāts, ka Latvija atrodas kritiski sliktā situācijā saistībā ar mājokļu pieejamību un dzīves apstākļiem. 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laiku ēkās, kuras nav pietiekami labiekārtotas un to energoefektivitāte ir kritiski zema. Teju puse no iedzīvotājiem nevar atļauties ievākties jaunos dzīvokļos. Arī Ekonomikas ministrija savā stratēģijā mājokļu pieejamību ir minējusi kā prioritāti, izceļot atbalsta nepieciešamību arī grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem.
Situācija ir kritiska teju visur Latvijā. Vēl ne tik sen pirms pāris gadiem mums bija iespēja iepazīties ar vērienīgu apkopojumu, kas atklāja, ka deviņās lielākajās Latvijas pilsētās kopumā simt tūkstoši nekustamo īpašumu īpašnieki nav spējīgi norēķināties ar nekustamā īpašuma nodokli, un pašvaldībām ir parādā vairāk nekā 26 miljonus eiro. Tiek iesaistīti arī zvērināti tiesu izpildītāji, lai bezstrīda kārtībā vērstu nokavēto nodokļu nomaksu uz nodokļu maksātāja mantu, tomēr lielu daļu parādu pašvaldības tā arī neatgūst.
Mēs redzam, ka sistēma ir nesakārtota, slogs ir par lielu, bet, par spīti tam, straujiem soļiem un ar buldozera jaudu tiek virzītas izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā no 2022. gada. Prognozējams, ka kadastrālā vērtība vairākas reizes pieaugs dzīvokļiem jaunajos projektos, kas būvēti pēc 2000. gada, lielākoties Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā. Tāpat nepatīkami pārsteigti varētu būt to mājokļu īpašnieki, kam pieder sērijveida dzīvokļi Rīgā, Pierīgā, Ogrē, Jelgavā un Valmierā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
